Īrija lems par ES nākotni

Lisabonas līguma mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības darba efektivitāti, jo dalībvalstu skaits jau sasniedzis 27 un organizācija kļuvusi grūti vadāma. Ar šo līgumu iecerēts paātrināt lēmumu pieņemšanu un stiprināt ES ietekmi pasaulē

Lisabonas līgums tika izstrādāts, lai aizvietotu neapstiprināto Eiropas Savienības konstitūciju, ko 2005.gadā noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji

Līgums stiprinās Eiropas Parlamenta ietekmi. EP deputātu skaits palielināsies no 736 uz 751. Latvijas vietu skaits palielināsies no astoņām uz deviņām

ES lēmumu pieņemšanā tiks ieviests kvalificētā jeb divkāršā vairākuma princips: lielāko daļu lēmumu varēs pieņemt, ja to atbalstīs 55% dalībvalstu (vismaz 15 no 27) ar vismaz 65% visas ES iedzīvotāju. Dažos jautājumos, piemēram, ārpolitikā un nodokļu politikā, joprojām būs vajadzīgs visu dalībvalstu atbalsts

Līdzšinējo rotācijas sistēmu, kad katra dalībvalsts uz pusgadu uzņemas ES prezidentūru, aizvietos ar ES prezidenta posteni ar 2,5 gadu pilnvaru termiņu. ES būs arī savs ārpolitikas vadītājs ar plašākām pilnvarām

Lisabonas līgums stāsies spēkā, kad būs ratificēts visās 27 dalībvalstīs. Līdz šim tas nav izdarīts Īrijā, Polijā un Čehijā. Īrija pēc pirmā noraidošā balsojuma rīko atkārtotu referendumu. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis atteicies parakstīt līgumu, kamēr nav zināms Īrijas lēmums. Līguma stāšanos spēkā cenšas novilcināt arī eiroskeptiski noskaņotais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss