Oficiāli reģistrēto vēlētāju ārzemēs skaits kopš 10. Saeimas vēlēšanām pieaudzis par aptuveni 8000, taču kopumā uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pēdējā gada laikā izbraukuši vismaz 14 352 cilvēki. Oficiāli uzskaitīts, ka ārpus Latvijas dzīvo vismaz 50 000, taču neoficiāli šis skaitlis varētu būt krietni lielāks. Līdz ar to ārzemēs balsojušo vēlētāju aktivitāte jāvērtē kā zema, lēš demogrāfs Ilmārs Mežs.
«Īpaši aktīvi ir Luksemburgas un Beļģijas latvieši, kur ES iestādēs strādā daudzi Latvijas pilsoņi, arī Skandināvijas latvieši, šķiet, balso aktīvāk. Vismazāk aktīvi vēlētāji ir Īrijas un Lielbritānijas latvieši - no viņiem vēlēšanās piedalās tikai apmēram katrs desmitais,» novērojis demogrāfs. Britu salās gan šogad vēlētāju aktivitāte paaugstinājusies. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē nobalsojušo skaits pieaudzis par 30%, Īrijā - par 13%. Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētājs Kārlis Briedis uzskata, ka cilvēku skaita pieaugums novērojams, jo šīs bija ārkārtas vēlēšanas - cilvēki tās uztvēra kā cerību uz pārmaiņām. Kā būtisku viņš min arī papildu iecirkņu atvēršanu Īrijā un Ziemeļīrijā. «Pietrūkst partiju intereses par Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs, nebija arī reklāmas kampaņu, tomēr cilvēki balsoja,» politiķiem pārmet K. Briedis.