Īslande pagājušogad kļuva par vienu no pirmajiem pasaules finanšu krīzes upuriem. Lielākās problēmas radīja Īslandes bankas, kas bija iesaistījušās vērienīgās finanšu shēmās tālu aiz Īslandes robežām. Piemēram, viena no lielākajām Īslandes bankām Landsbanki ar zīmolu Icesave aktīvi darbojās internetā, pieņemot noguldījumus no Eiropas valstu iedzīvotājiem. Visvairāk naudas Icesave kontos bija noguldījuši Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņi.
Pagājušogad, kad finanšu krīze pamatīgi iedragāja Īslandes bankas, Landsbanki vairs nespēja pildīt saistības pret Icesave noguldītājiem. Saskaņā ar Eiropas depozītu garantijas noteikumiem Icesave noguldītājiem bija tiesības saņemt kompensāciju no Īslandes valdības, bet mazā Īslande nespēja apmierināt šīs prasības, kas sasniedza vairākus miljardus eiro. Īslandes vietā kompensāciju piekrita izmaksāt Lielbritānijas un Nīderlandes valdības, kas tagad pieprasa, lai Īslande atmaksātu parādu.
Saskaņā ar nedēļas nogalē panākto vienošanos Īslande piekritusi samaksāt 2,3 miljardus mārciņu (1,8 miljardi latu) Lielbritānijai un 1,3 miljardus eiro (0,9 miljardi latu) Nīderlandei, ziņo AP.
Īslandes iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti ar šo darījumu, jo uzskata, ka viņiem nebūtu jāmaksā par banku kļūdām. Darījums saskāries ar nopietnu pretestību Īslandes parlamentā. Taču valdība atzīst, ka vienošanās bija nepieciešama, lai saņemtu SVF aizdevumu un turpinātu sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai.