Eiro dārgāks
Neskatoties uz to, ka gan Latvijas Bankas (LB) vadītājs, gan premjers, gan Eiropas Centrālās bankas prezidents pēdējās dienās kārtējo reizi stingri apliecināja, ka lata devalvācija nenotiks, tirgū atkal uzvirmojušas baumas. Rezultātā, piemēram Swedbank noteiktais eiro kurss 5.jūnijā pieaudzis līdz 0,71510 latam (1.jūnijā tas bija 0,71440 latu).
Savukārt latu starpbanku likme RIGIBOR pietuvinājās 20% robežai, liecina LB dati. Latu likmes šajā situācijā aug, jo cilvēki izņem no bankām latu noguldījumus, kā rezultātā veidojas latu deficīts un starpbanku tirgū pēc tiem aug pieprasījums.
«Baumas par devalvāciju noved pie vēl lielāka tautsaimniecības sasaluma, jo likmes iet uz augšu un aug kopējā nervozitāte,» saka LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Viņš piebilst: baumas atkal uzvirmojušas nedēļas nogalē, kas vēlreiz liek aizdomāties par to, ka ieinteresēti šādā ažiotāžā varētu būt tie naudas mijēji, kuri strādā brīvdienās.
Ekspertiem ir arī citas versijas par to, kuram drudzis naudas tirgū varētu būt izdevīgs.
Spēlē uz kritumu
Kā vieni no tiem tiek minēti valūtas spekulanti, kuri «spēlē» uz lielām naudas summām. Mierīgā periodā lielā apjomā iegādājoties eiro par zemāku cenu, nestabilitātes brīdī ir iespēja tos pārdot dārgāk. Ja summas ir lielas, peļņa no šāda darījuma var sasniegt vairākus tūkstošus latu. Ieguvēji ir arī tie, kuru rīcībā ir lielas brīvas naudas summas latos - pateicoties augstākām latu likmēm, latu depozīti kļūst ienesīgāki. Augstākā eiro kursā ir ieinteresēti, protams, arī tie, kuri gatavojas konvertēt latos lielus eiro krājumus, vai nu uzņēmumi, kuri saņēmuši lielus ienākumus eiro, bet kredīts jāatdod latos, piemērus apkopo eksperti.
Taču kopumā Latvijas finanšu tirgus ir pārāk sekls, lai kļūtu par laukumu kādām lielām spekulācijām, uzsver SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis. Vienlaikus tajā, ka bažas par Latvijas ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos pieaug, varētu būt ieinteresēti ārvalstu spekulanti, kuri tostarp spēlē uz Zviedrijas banku akciju cenu kritumu. Finanšu tirgū pastāv tāds instruments kā «īsā pozīcija»: spēlētājs nevis pērk, bet aizņemas no brokera akcijas tad, kad to cena ir augsta, un pārdod tās tālāk. Sagaidot cenu kritumu, viņš atkal pērk to pašu akciju daudzumu, lai atgrieztu tās brokerim. Peļņa ir starpība starp to summu, par kuru aizņemtās akcijas ir pārdotas, un to, par kuru nopirktas atpakaļ. «Pieļauju, ka šādu spekulāciju ir salīdzinoši daudz,» saka E.Rudzītis, atgādinot, ka pēdējās dienās ārvalstu mediji daudz raksta par saspringto situāciju Latvijā, kas nevar neietekmēt Zviedrijas banku akciju cenas.