Sākot ar šodienu, 15. oktobri, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte trešdienu vakaros aicina apmeklēt jaunu populārzinātnisko lekciju ciklu Latvija gadsimtu gaitā: desmit vēsturiskas skices.
Šis lekciju cikls, turpinot iepriekšējā ziemā ar ciklu Vēstures mozaīka aizsākto tradīciju, tiek rīkots vēstures pētījumu un atziņu popularizēšanai, aicinot ikvienu interesentu apmeklēt sevi saistošās lekcijas. Kopumā cikla ietvaros notiks desmit lekcijas par Latvijas vēstures daudzveidīgajiem aspektiem, sākot ar akmens laikmetu un skandināvu vikingu darbību līdz pat pagājušā gadsimta sarežģītajām vēstures norisēm, stāsta LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents Dr. hist. Andris Šnē - viens no lekciju cikla idejas autoriem un lektoriem.
Pērn notikušais lekciju cikls bijis plaši apmeklēts, un organizatori bijuši pārsteigti par lielo interesentu skaitu, tādēļ vēstures zināšanu alkstošajiem izstrādātas jaunas tēmas, koncentrējoties tieši uz Latvijas vēsturi - sākot no akmens laikmeta līdz Baltijas jautājumu aktualitātei starptautiskajās attiecībās pēc Otrā pasaules kara. Lekcijas stāstīs arī par viduslaikiem un vikingu kultūru, politiskajām cīņām un intrigām pirms Livonijas kara, krogu kā arhitektūras un sadzīves fenomenu latviešu ikdienā, Latvijas valsts tapšanas apstākļiem, latviešiem karadienestā, antīkās pasaules pēdām Rīgas ielās un daudzām citām interesantām tēmām. Visi lektori ir Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēki.
Andris Šnē saka - lekcijas piemērotas ikvienam, kuram ir interesanti papildināt savas zināšanas vai uzrunājusi konkrētā tēma. Tie esot gan studenti, gan dažādu profesiju pārstāvji, kuru darbs saskaras ar kādu no aplūkotajām tēmām vai kurus vienkārši aizrauj vēsture. Katrai lekcijai sekos diskusija, ko vērts apmeklēt - tā mēdz izvērsties interesanta, jo lektors koncentrējas uz noteiktu tēmas perspektīvu, savukārt auditorija - iespējams, uz citu rakursu. «Mūsu mērķis ir popularizēt vēsturi. Par to ir jārunā saistoši un sabiedrībai saprotami. Parasti, runājot par Latvijas vēsturi, lielākoties koncentrējamies uz laiku pēc Pirmā pasaules kara - it kā pirms 1918. gada 18. novembra nekā nebūtu bijis… Turklāt vēsturiskā atmiņa dažādās mūsu sabiedrības daļās ir atšķirīga. Lielā mērā šī sapratne balstās uz politizētām vēstures interpretācijām, it sevišķi tajā, kas attiecas uz Otro pasaules karu. Vēstures izpratne, skatoties ilgtermiņa pagātnē, padara mūs kulturāli bagātākus un stiprina identitāti,» uzskata A. Šnē.
Lekcijas notiks katru trešdienu no 15. oktobra līdz 17. decembrim plkst. 18.00 LU Vēstures un filozofijas fakultātē. Lekcijas ilgs pusotru stundu, un pēc tām paredzēta diskusija. Tāpat lekcijas būs skatāmas gan tiešraidē LU portālā, gan ierakstā www.lu.lv un YouTube.