Valdības līdzšinējā haotiskā un gausā budžeta izdevumu samazināšanas «kartes» veidošana radījusi bažas finanšu tirgos un Eiropas Savienības (ES) partneros, kā arī vēl vairāk mazinājusi ticību Eiropas vienotās valūtas eiro stabilitātei, ko pamatīgi sašūpoja citu eirozonas dalībvalstu finanšu problēmas.
Cik ilgi piesegs?
Tiek lēsts, ka astoņu stundu streikā, ko rīkoja Itālijas lielākā arodbiedrību federācija CGIL, otrdien piedalījās aptuveni 5,5 miljoni strādājošo, tādēļ nestrādāja vairums valsts iestāžu, daļēji nekursēja sabiedriskais transports, tika atcelti simtiem avioreisu, ziņo Reuters.
Arodbiedrības ir īpaši satrauktas par valdības izstrādātajiem noteikumiem, kas darba devējiem ļauj vieglāk atlaist darbiniekus. Streika rīkotāji uzstāj uz darba vietu saglabāšanu un pieprasa stingrāk vērsties pret nodokļu nemaksātājiem.
Citas lielākās arodbiedrību savienības nepiedalījās streikā, jo uzskata, ka nebūtu labi strīdēties ar darba devējiem laikā, kad ir apdraudēta ikviena darba vieta.
Itālijas labējā valdība bija spiesta ķerties pie taupības plāna pēc tam, kad šovasar uz to spiedienu izdarīja Eiropas Centrālā banka (ECB) un ES. Eirozonas trešā lielākā ekonomika jau ilgāku laiku piedzīvo gausu ekonomikas izaugsmi, bet tās parādu nasta ir viena no lielākajām pasaulē, sasniedzot 1,9 triljonus eiro (1,33 triljoni latu) jeb 120% no iekšzemes kopprodukta. Itālijas valdība augustā paziņoja, ka līdz 2013. gadam samazinās valsts izdevumus par 45,5 miljardiem eiro (31,85 miljardi latu).
Tomēr līdz šim ar darbiem nav vedies, jo valdības iekšienē pastāv dziļas pretrunas par to, ko nepieciešams darīt, lai samazinātu izdevumu apmērus. Piemēram, S. Berluskoni uzskata, ka vajag palielināt pievienotās vērtības nodokli, bet kategoriski pret to ir ekonomikas ministrs Džūlio Tremonti. Ministri arī nespēj vienoties par pensionēšanās vecuma palielināšanu, ko daudzi eksperti uzskata par neizbēgamu.
Itālijas valdības haotiskās rīcības dēļ pirms dažām nedēļām samazinājās investoru pieprasījums pēc Itālijas parādzīmēm, radot draudus dramatiski pieaugt Itālijas aizdevumu procentu likmēm, kas tai faktiski padarītu neiespējamu aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. Situāciju izdevās normalizēt, pateicoties ECB, kas par vairākiem miljardiem eiro iegādājās Itālijas parādzīmes.
ECB vadītājs Žans Klods Trišē aicinājis Itālijas valdību rīkoties ātrāk, tā liekot uzdot jautājumu, cik ilgi banka būs gatava atbalstīt Romu. Valsts lielākais laikraksts Corriere della Sera uzskata, ka ECB iejaukšanās ir bijusi kā «salds opiāts, kas mūs maldināja ar ilūziju, ka mūsu slimība ir brīnumaini izārstēta».
Parādās separātisti
Valdības apspriestajā taupības pasākumu paketē ticis iekļauts nodoms apvienot pilsētas un ciematus, kuros iedzīvotāju skaits ir mazāks par tūkstoti. Tas esot nepieciešams, lai samazinātu administratīvos izdevumus.
Itālijas mazo pilsētu mēri ir sašutuši par valdības lēmumu samazināt to jau tā niecīgo budžetu, nevis pieņemt politiski nepopulārus lēmumus. Itālijas Nacionālās mazo pilsētu asociācijas vadītāja Franka Biglio apgalvo, ka visu valsts mazo pilsētiņu mēri valstij gadā izmaksā 5,8 miljonus eiro (4,06 miljoni latu), kas esot tikpat daudz, cik parlamenta apakšpalāta iztērē par restorāna pakalpojumiem, raksta The New York Times.
Tikmēr Itālijas vidienes pilsētiņas Filetino mērs Luka Selari paziņojis, ka pilsēta varētu pasludināt neatkarību no Romas un to pārvaldītu monarhs. Nepilnu 600 iedzīvotāju lielajai Filetino jau esot radīts iespējamās nākotnes valsts ģerbonis un pilsētas vadība ir sākusi drukāt savu valūtu.