Globalizācija ir visbūtiskākais augstskolu izaicinājums. Vidusskolu beidzējs pieder Eiropas izglītības telpai, nevis ekskluzīvi kādai Latvijas augstskolai. Turklāt dažādas Eiropas Savienībā (ES) pieejamās stipendijas, kā arī mācību programmas angļu valodā padara studēšanu ārzemēs finansiāli iespējamu neatkarīgi no vecāku turības. Pazūdot valstu robežām, Latvijas augstskolas konkurē ar citām Eiropas augstskolām.
Lai atbildētu šim izaicinājumam, augstskolām jāmaina izmaksu un kvalitātes attiecība, gan mazinot izmaksas, gan ceļot kvalitāti. Viens no veidiem, kā samazināt katra studenta izglītības izmaksas, ir palielināt to skaitu. Samazinoties Latvijas iedzīvotāju skaitam, vietējos studentus ārzemju studenti var aizstāt tikai tad, ja tiek piedāvāti starptautiski konkurētspējīgi izglītības pakalpojumi. Tas nozīmē, ka Latvijā jāveido tāda izglītības vide, kuru atrod un izvēlas studētgribošie jaunieši no citām Eiropas valstīm.
Augstākā izglītība ir viena no viskonservatīvākajām jomām pasaulē, tādēļ tai arī visgrūtāk pieņemt lēmumus par būtiskām izmaiņām. Tomēr šī gadsimta izaicinājumi Latvijas augstākās izglītības sistēmai prasa konkrētu un radikālu rīcību.
Pirmkārt, akadēmiskas studiju programmas jāaizstāj ar profesionālām. Akadēmiskām programmām jāpastāv atsevišķās nozarēs, kas saistītas ar fundamentālām zinātnēm, valodas, vēstures un kultūras studijām. Otrkārt, studiju programmu akreditācijā jārada finanšu stimuli starpaugstskolu, starpdisciplīnu un starptautisku studiju programmu izveidei. Šāda pieeja veicinās resursu konsolidāciju konkurētspējīgāku pakalpojumu radīšanai un starpnozaru inovāciju.
Treškārt, vajadzīgi ekonomiskie stimuli augstākās izglītības spēlētāju brīvprātīgām apvienībām, lai ieviestu efektīvāku pārvaldi un labākus izglītības pakalpojumus. Ceturtkārt, Latvijas industrijas viedoklis par izglītības kvalitātes atbilstību darba tirgum ir kritisks. Lai nodrošinātu izglītības atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, ar izglītību saistītajos lēmumos jāiesaista industrija. Konventu vai padomju stiprināšana ar nozares industriju pārstāvjiem, Senāta institūtam saglabājot akadēmisko jautājumu lemšanas tiesības, radītu dinamisku un labāku pārvaldību ar augstāku atbilstību darba tirgus vajadzībām.
Piektkārt, ES fondi jāpadara pieejami augstākās izglītības iestādēm studiju vides un mācību infrastruktūras uzlabošanai. Par ieguldījumu pamata kritēriju jānosaka līdzfinansētspēja un ekonomiskā atdeve, kas iepriekš netika prasīta, taču bez kuras pakalpojuma konkurētspēju būs grūti celt.
Augstskolu nākotni noteiks spēja tikt galā ar globalizācijas izaicinājumiem.
*Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors