Savulaik, kad notika šīs valdības mokošā veidošana, es rakstīju komentārā, ka Latvijai visizdevīgāk būtu, ja VL-TB/LNNK spētu apsēsties pie viena galda ar Saskaņas centru un, izrunājot visas sasāpējušās problēmas, par kaut ko vienoties. Toreiz es nedomāju, ka tas nopietni ir iespējams, tā drīzāk bija tāda teorētiska vēlme, akcentējot, cik sarežģītas lietas mūsu valstij stāv priekšā ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā un cik labi būtu, ka pēc iespējas lielāks politiskais spektrs šajos jautājumos vienotos. Un vēl, manuprāt, tikai šo nesamierināmo pretinieku kaut kāda vienošanās varētu būt būtiska un paliekoša, jo tā saucamās centriskās partijas ar savām remdenajām un dažkārt pārāk fleksiblajām pozīcijām lietas drīzāk vēl vairāk samudžina nekā noskaidro. Labāk, kad abās pusēs visas kārtis uz galda.
Nav pagājis ne puse gada, un no VL-TB/LNNK līdera Raivja Dzintara puses mēs dzirdam, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs vienoties ar saviem politiskajiem oponentiem Saskaņas centru par «absolūto minimumu», t. i., vēlmi dzīvot «drošā, prognozējamā un demokrātiskā sabiedrībā». Interesanti, vai LETA citētie Raivja Dzintara vārdi ir bijuši precīzi un viņš patiešām nav pieminējis arī «latvisku Latviju»? Tad tas būtu ļoti nopietns solis retorikas izmaiņā, un ne jau tāpēc, ka Nacionālā apvienība būtu mainījusi savus uzskatus (tam nu nekādi negribētos ticēt), bet gan nepārprotams pieteikums gatavībai patiešām sēsties pie sarunu galda ar saviem līdz šim visnesamierinamākajiem oponentiem, jo neviens nesāk sarunas ar uzstādījumu, kas otrai pusei tā uzreiz nav «sagremojams».
Bet, manuprāt, svarīgākais, ko nacionāļu pārstāvis pateica, ir apgalvojums, ka viedokļu atšķirībām un to risinājumam jāpaliek politiskajā līmenī un tās nedrīkst «pārnest ielās». Beidzot vismaz kāds no mūsu politiķiem, vismaz vārdos (un ceru, ne tikai), ir sapratis, kāda atbildība ir politiķiem sabiedrības priekšā, tās sabiedrības, kura politiķus tieši tam arī ir deleģējusi, lai kārtotu valsts iedzīvotāju «kolektīvās sadzīvošanas» līguma lietas. Nevis sētu konfliktus savu politisko ambīciju apmierināšanai un savas varas nostiprināšanai.
Šobrīd bumba ir Saskaņas centra laukuma pusē. Negribas nevienu mācīt, bet, ja saskaņiešu atbilde uz nacionāļu aicinājumu aprobežosies tikai ar pusironiskām frāzēm, ar kurām jau paspējis izpausties Jānis Urbanovičs, tad, es domāju, šis politiskais spēks zaudēs jebkuru morālo pamatu pārstāvēt ne tikai latviešus, bet arī it kā to savu dabīgo vēlētāju (uz kuriem tie sakās pretendējam) - Latvijas cittautiešus. Jo es nedomāju, ka kāda saprātīgi domājoša Latvijas pilsoņa interesēs ir sākt skaidrot attiecības «uz ielas».