gada oktobra pirmo pusi par aukstāko vismaz pēdējos 13 gados. Vairāki aukstuma rekordi jau krituši, jo vēsturiski zemākās gaisa temperatūras šajā periodā bijušas -5..-9 grādi. Aukstums liks pieslēgt apkuri laikus, un rēķins par siltumu pirmajā apkures sezonas mēnesī noteikti būs krietni lielāks nekā vairākus iepriekšējos gadus.
Piemērots rudens priekiem
Ilgstošais sausā un aukstā laika periods oktobra sākumā ir izcili piemērots visu iespējamo rudens prieku baudīšanai. Parasti oktobrī ir 15-18 dienu ar nokrišņiem, dažās no tām ne tikai līst, bet ir arī slapjdraņķis. Šoreiz oktobra rītos biežāk būs gleznaina migla, dienās spīdēs saule, aukstā laika dēļ koku lapas būs sevišķi košas, un lēnais vējš ļaus tām nenokrist sapūšanai ilgāk nekā parasti.
Drīzumā sāksies arī lašu nārsts. Līdzko ūdens temperatūra upēs pazeminās līdz 4-6 grādiem, var droši doties uz Gauju un tās mazajām pietekām, kur ūdens līmenis šogad ir būtiski zemāks nekā citos gados. No vienas puses, tas ļauj labāk apskatīt nārstojošās zivis, bet, no otras, - tām ir mazāk telpas nārstam, un laši kļūst vieglāk pieejami maluzvejniekiem.
Zemais ūdens līmenis ir laba ziņa tiem, kas dzīvo palu laikā applūstošās upju piekrastēs - zems ūdens līmenis pirms upju aizsalšanas ir būtisks faktors, kas mazina iespējamību, ka pavasarī būs jācieš no palu ūdeņiem.
Kārtējā siltā ziema
Pirms analizē pašreiz pieejamos ilgtermiņa prognožu modeļu scenārijus rudens otrajai pusei un ziemai, der atskatīties uz vasaru, kas mēdz dot norādes par gaidāmo laiku turpmāk. Lai gan nav zinātniski pierādīts, kāpēc un vai patiesi pastāv saikne, tomēr pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā izteikti karstam augustam Eiropā sekojis auksts rudens ar noturīgu salu jau oktobrī. Latvijā gan šogad augusts nebija ekstrēmi karsts - vidējā mēneša temperatūra bija 17,9 grādi, kas ir par 1,7 grādiem siltāks par ilggadīgo normu. Taču Eiropas centrālajā un rietumu daļā augusts daudzviet bija karstākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Lielāko daļu augusta Balkānu valstīs, Alpos, Austrijā, Ungārijā, Čehijā un Polijā bija spēkā dažāda līmeņa, tajā skaitā visaugstākā, brīdinājumi par ilgstošu un lielu svelmi. Vācijā termometra stabiņš bieži pietuvojās 40 grādu atzīmei un dažkārt arī to sasniedza.
Atskatoties nesenā vēsturē, šāds scenārijs - karsts augusts, auksts oktobris - atkārtojās 2010., 2003., 2002., 1997., 1996. un 1992. gadā. Jāpiemin, ka vairākos no minētajiem gadiem pēc aukstā oktobra sekoja arī auksta ziema, sevišķi 2010./2011. gadā. Tomēr datormodeļi, kas aprēķina atmosfēras procesus nākotnē un prognozē gaidāmos laika apstākļus, šo korelāciju vērā neņem, un tiem ir citas idejas par gaidāmo ziemu.
Lai gan aktīvās atpūtas cienītājus tas var apbēdināt, arī šī ziema Latvijā, visticamāk, būs silta. Kārtējo reizi jāatgādina, ka ilgtermiņa prognozes ir slidena lieta, tomēr pašreiz pieejamā informācija liedz cerēt uz stabili sniegotu balto gadalaiku. ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras pārvaldes globālā ilgtermiņa prognožu modeļa Climate Forecast System izstrādātie 12 ticamākie scenāriji laika apstākļu attīstībai turpmākajiem sešiem mēnešiem paredz, ka gaisa temperatūra mūsu reģionā lielākoties būs virs normas. Tas, protams, neizslēdz atsevišķus periodus ar salu un sniegu, iespējams, pat krietnu salu, tomēr būs bieži un ilgi atkušņi. Aukstākie scenāriji uzrāda iespējamību, ka visi trīs ziemas mēneši būs ar gaisa temperatūru tuvu normai. Šādā situācijā ziema pat varētu šķist samērā auksta uz pēdējo gadu silto ziemu fona. Tomēr vairums no ilgtermiņa prognozēm sliecas uz silto pusi, bet ekstrēmākās no tām pat paredz, ka janvārī un februārī gaisa temperatūra būs ievērojami augstāka par normu. Tādējādi visi trīs ziemas mēneši varētu būt pat vienlīdz silti.
Rudens un ziemas vētras
Pagājušajā sezonā Latvija izspruka no stiprām vētrām. Rudenī to nebija nemaz, vēlāk - 12. un 13. decembrī - Latviju plosīja stipri vēji, Liepājā vēja brāzmas sasniedza 35 metrus sekundē. Postījumu gan nebija sevišķi daudz. Pēdējā vētra ar plašu postažu Latviju skāra 2013. gada oktobrī, kas pēc postījumu apmēra bija spēcīgākā kopš 2005. gada lielās janvāra vētras, kas bez elektrības atstāja vairāk nekā 150 tūkstošus jeb gandrīz 20 procentus Sadales tīkla klientu.
Pēdējos desmit gadus vētru biežumam un spēkam ir tendence samazināties, tomēr nav pamata domāt, ka vētras Latviju sākušas apiet vai vienkārši kļuvušas vājākas. Pagājušajā desmitgadē no 2005. līdz 2007. gadam trīs rudens un ziemas vētru sezonās Latvijas piekrastē bija 61 diena ar vēja brāzmām līdz 21-29 metriem sekundē, bet sešās dienās vētras plosījās ar brāzmām, stiprākām par 30 metriem sekundē, tajā skaitā jau pieminētā šī gadsimta spēcīgākā vētra, kas Latviju 2005. gada janvārī postīja ar brāzmām līdz 40 metriem sekundē.
Vētras raksturīgas siltām ziemām, jo tad ir augsta ciklonu aktivitāte. Tikai regulāri cikloni no Atlantijas okeāna spēj nodrošināt siltumu visas ziemas garumā, taču cikloni līdzi nes gan stiprus vējus, gan daudz nokrišņu.
Pirmais sniegs
Lai arī pirmās sniegpārslas varētu būt manāmas jau šonedēļ, sniega sega vēl neveidosies. Ilgais sausā laika periods, kas, visticamāk, turpināsies līdz 15.-18. oktobrim, liegs veidoties sniega mākoņiem.
Visbiežāk pirmais sniegs Latvijā krīt ap 15. oktobri, bet reti no tā izveidojas pat īslaicīga sniega sega. Arī pašreizējās prognozes liek apšaubīt, ka kaut īslaicīga sniega kārtiņa izveidosies pirms 20. oktobra. Taču, ja pēc sniega esat noilgojušies tik ļoti, ka vairs nevar gaidīt, tad var droši doties uz Skandināvijas ziemeļiem, kur vietām, turklāt ne tikai kalnos, sniega kārta jau pārsniedz desmit centimetru un nedēļas otrajā pusē sniegs klās zemi arī Norvēģijas dienvidu pakalnos.
Dabas vērotāji gan teic - ja pēc 20. oktobra gulbji vēl nelido uz dienvidiem, ziemu ātrāk par Ziemassvētkiem var negaidīt. Saulainās rudens dienas, kas mums priekšā, būs arī izcili piemērotas gājputnu vērošanai.