Finanšu ministrija norāda, ka, ieviešot virkni dažādu pasākumu, darbošanās ēnu ekonomikā tiks padarīta neizdevīgāka, bet strādāšana legālajā ekonomikā - pēc iespējas izdevīgāka, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku. Piemēram, dažādi atvieglojumi būtu pieejami uzņēmumiem, kas būs «baltajā sarakstā».
Plānā ietverts 61 pasākums. Daļa no tiem attiecas uz visu ekonomiku kopumā, bet daļa - uz atsevišķām nozarēm. Piemēram, līdz šā gada oktobrim paredzēts izstrādāt koncepciju par to, kā tiks dzēstas soda un nokavējuma naudas tiem uzņēmējiem, kas samaksās nodokļu pamatparādu. Ar nākamā gada sākumu plānots arī uz laiku atcelt nokavējuma naudu gadījumos, kad tiek pagarināts nodokļa samaksas termiņš vai nodokļa samaksa tiek sadalīta daļās.
Līdz nākamā gada vidum paredzēts ieviest mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu, nosakot, ka par nelegāli iegūtiem ir uzskatāmi visi tie mantiskie līdzekļi, kas iegūti pēc sākumdeklarēšanas un kuru izcelsmi nav iespējams pierādīt.
Plāns paredz virkni pasākumu, piemēram, ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā, īpaši izcelta arī azartspēļu nozare. Plānots samazināt nodokļa likmi interaktīvajām spēlēm, tādējādi motivējot interneta azartspēļu organizatorus, kas Latvijā darbojas nelegāli, saņemt licenci. Savukārt tiem, kas turpinās darbu nelegāli, nāksies saskarties ar sarežģītākiem darba apstākļiem, jo atbildīgā inspekcija būs tiesīga likt bloķēt domēnu vārdus un IP adreses.
Kā ziņo BNS, premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda pārliecību, ka uzlabojumi no vismaz atsevišķu ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstermiņa pasākumu īstenošanas būs jūtami jau šogad. Savukārt tādu pasākumu kā sākumdeklarēšanās un atbrīvošana no nodokļu parādiem rezultātus varēs vērot drīz pēc to ieviešanas. Premjers gan atturējās no prognozēm, cik lielā mērā palielināsies valsts budžeta ieņēmumi pēc ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ieviešanas, paskaidrojot, ka plānā iekļauti pasākumi, kas vērsti ļoti dažādos virzienos, turklāt tas tiek pastāvīgi pilnveidots.