Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Marta Tomase apstiprina, ka Latvijā piedāvājums dabas un aktīvā tūrisma jomā pieaug un aizvien iecienītāka kļūst, piemēram, putnu vērošana. Arī tūristu aptauja liecina, ka viņi labprāt atpūšas pie dabas, apstiprina Lauku ceļotāja dati.
Apgūt izdzīvošanas prasmes dabā, piemēram, Lielbritānijā, ir diezgan iecienīta nodarbe. Arī Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas māca cilvēkiem iešanai dabā nepieciešamās iemaņas, kuras var apgūt jebkurā vecumā. Dažādas nometnes, pārgājienus, grupu nodarbības - praktiskas un teorētiskas - piedāvā āra dzīves mācību centrs Pelēkais vilks. Tā pārstāve Vita Karule uzskata, ka uzturēšanās dabā un tam nepieciešamo prasmju apguve dod lielāku brīvības izjūtu. Var iemācīties, kā iekurināt ugunskuru, pagatavot uz tā ēdienu, izveidot apmetni, no virves un dabā sastopamajiem materiāliem - radīt krēslu un galdu. Vairākums cilvēku gan ir pieraduši pie pilsētas komforta, un maz ir tādu, kas sevi vēlas izaicināt, uzturoties ilgāku laiku dabā, primitīvākos apstākļos, atzīst V. Karule. Taču bērniem āra dzīves nometnes var būt aizraujošs piedzīvojums, atzinuši paši dalībnieki.
Neatstāt pēdas pēc sevis
Vairāk nekā 10 gadu kursu Izdzīvošana mežonīgajā dabā piedāvā uzņēmums Alberta dīķi, mācot iegūt pārtiku dabā, pirmās palīdzības sniegšanu un citas iemaņas. Izdzīvošanas skolas instruktors Nikolajs Grinšpe piebilst, ka pēc kursu beigšanas cilvēkiem dabā ir iespējams justies drošāk un viņi var kaut vai palepoties ar savām prasmēm, veikli iekurinot ugunskuru. SIA Gandrs Dabas skolā arī iespējams apgūt dažādas iemaņas, kas nepieciešamas mežā, pļavā, laukā, pie ūdeņiem vai kalnos, dodoties pārgājienos, laivu un velobraucienos. Gandra tūrisma eksperts gids Uģis Jaunskungs iesaka apmaldīšanās gadījumā vispirms noteikt debespuses pēc saules, koku galotnēm vai skudru pūžņiem, zinot, ka tie vienmēr ir uz dienvidiem no koka. Ir jāizvēlas kāds orientieris un uz to arī jāiet, lai ieturētu taisnu virzienu. Gids stāsta, ka no mežā salasītām sēnēm un pļavas augiem var izvārīt zupu, bet, paņemot līdzi āķi ar makšķerauklu, iegūt zivis, savukārt desertā pamieloties ar ogām. Dienai U. Jaunskungs nodemonstrēja, ka vējainā laikā ugunskuru var iekurināt, pret vēju 30 grādu leņķī iespraužot koku un tam abās pusēs saliekot zariņus. Veidojas tāda kā ala, kurā ielikt aizdedzināto iekuru. U. Jaunskungs ar naža galā iestrādāto kramu aizdedzināja sauso zāli un ielika to izveidotajā zaru krāvumā. Jāpiebilst gan, ka ugunsnedrošajā periodā uguni drīkst kurt tikai atbilstoši ierīkotās vietās un nedrīkst atstāt to bez uzraudzības.
Pārgājienus ar izdzīvošanas prasmju apgūšanu organizē arī aktīvā tūrisma centrs Eži. Tajos cilvēki vispirms iemācās, kas jāņem līdzi, lai būtu viss nepieciešamais, bet nekā lieka, norāda centra pārstāvis Valters Slišāns. Svarīgs noteikums, ko minēja visi aptaujātie speciālisti, ir - būt dabā, neatstājot pēc sevis pēdas. Visi atkritumi ir jāņem līdzi, ugunskura vietā jānoņem velēna, kuru pēc tam, kad pelni ir atdzisuši, atliek atpakaļ, lai zālīte atkal varētu zaļot.
Motivācija izzināt dabu
Izmantojot vietējo gidu palīdzību vai uzņēmumu piedāvājumu, ir iespējams novērot putnus, dzīvniekus un citu radību. Vislielāko interesi par putnu un dzīvnieku vērošanu gan izrāda ārzemnieki, viņi ir gatavi maksāt par šo iespēju, atzīst aptaujātie speciālisti, savukārt latvieši labprāt apmeklē bezmaksas pasākumus, piemēram, uz Svētes palieni Putnu dienās devās divi pilni autobusi, atminas SIA Motacilla valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš. Viņš atzīst, ka nereti putnu vērošanas ekskursijas pasūta korporatīvie klienti. Uzņēmuma Baltic Wildlife pārstāve Laura Žukovska norāda, ka dabas vērošanas ekskursijās cilvēki var doties mežā un uzzināt, kas «tur dzīvo, čivina, rāpo, skrien». Ņemot vērā, ka notiek attālināšanās no dabas, cilvēki mazāk zina par to. Taču pēc šādām ekskursijām viņi arī vairāk aizdomājas par šo vērtību aizsardzību. Vēlme uzzināt kaut ko vairāk ir galvenā motivācija piedalīties dabas vērošanas pasākumos, uzskata Dabas tūres vadītāja Ilze Vilšķērste.