Pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš šo iemeslu dēļ profesionālo skolu attīstības projektu iesaldējis, pagaidām izvairās komentēt, no kuriem ministrijas darbiniekiem varētu tikt prasīta atbildība. Savukārt bijušais ministrs Rolands Broks (ZZS) Dienai uzdod pretjautājumu - kurš atbildēs par projektos jau iztērētajiem 26 miljoniem latu, kuru apguve pēc to iesaldēšanas «izrādās nelietderīga». Arī viņa priekštece Tatjana Koķe (ZZS) norāda, ka «toreiz katrā ziņā bija jārīkojas, nevis jādomā, kā atlikt kādus risinājumus».
Negribēja apstāties
«Izvērtējot projektus, tika secināts, ka ar pašreizējo finansējuma sadalījumu nav iespējams nevienai profesionālās izglītības iestādei nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju,» gada nogalē ERAF projektu iesaldēšanu pamatoja R. Ķīlis. Viņš lēsa, ka ar atlikušajiem aptuveni 43 miljoniem latu, kas pēc jaunu projektu iesniegšanas tiks pārdalīti atbilstoši pašreizējai situācijai, pilnībā būs iespējams renovēt sešas līdz astoņas profesionālās izglītības iestādes. IZM paziņojusi, ka sākta jauno skolu atlases kritēriju sabiedriskā apspriešana.
Lai gan zaļā gaisma 2010. gadā tikai dota 57 projektu īstenošanai, tagadējā ministra paziņojumu par finansējuma nepietiekamību nevar uzskatīt par šokējošu atklāsmi. Bijušās ministres T. Koķes laikā apstiprinātajās Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēs 2010.-2015. gadam līdzekļu trūkums jau tika iestrādāts. «Aprēķini liecina, lai pilnībā nodrošinātu visas vajadzības saistībā ar profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību, tam būtu papildus nepieciešami 200 miljoni latu,» teikts pamatnostādnēs.
«Izglītības ministrija, organizējot profesionālās izglītības iestāžu reformu, mūsuprāt, nepamatoti cerēja, ka izdosies atrast papildu finansējumu. Mūsuprāt, un es atsakos izmantot vārdu «nolaidība», bija pareizi plānot tā, kā tagad beidzot Izglītības ministrija to dara,» uz jautājumu, vai IZM tādējādi nav rīkojusies nolaidīgi, atbild Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksandrs Antonovs. Viņš norāda - esot grūti noticēt, ka cerībai par trūkstošo 200 miljonu piesaisti «apakšā bijis tāds ļoti pamatots aprēķins», visdrīzāk tā esot «tukšas vietas aizpildīšana ar kaut kādām nullēm». «Protams, tas jau ir visvieglākais, ko var pateikt,» uz to atbild bijusī ministre T. Koķe. Viņa saka, ka tolaik viss ticis darīts «pēc labākā godaprāta, maksimāli iegūstot informāciju».
Būs jāveic izmeklēšana
Neilgi pirms tika iesaldēti projekti, ko pati ministrija apstiprināja teju pirms diviem gadiem, IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals Saeimas atbildīgajai komisijai pauda, ka finansējums skolu renovācijai ir nepietiekams. Turklāt tādi ierobežojumi kā piešķirtās naudas sadalījums pa reģioniem, kas vienam projektam paredz ne vairāk kā 1,9 miljonus, neļaujot īstenot reformas. «Izstrādājot tehniskos projektus un veicot iepirkumus, tika konstatēts, ka ar projektam sākotnēji piešķirtajiem līdzekļiem projektos plānotās darbības pilnībā nav iespējams veikt,» uz Dienas jautājumu, kā šāda situācija varēja rasties, ja par skolu apvienošanu bija zināms jau pamatnostādņu izveidošanas laikā, atbild IZM Preses nodaļa. Pie vainas bijušas arī reālās būvniecības izmaksas, kuras projektos aprēķinātas pēc divus gadus vecām, aptuveni par 30% zemākām krīzes laika cenām.
«Ir diezgan grūti pateikt arī pašvaldībām, ka mēs piekrītam tam, ka mūsu teritorijā šī izglītības iestāde ir mazāk sakārtota nekā kaut kur citur,» par toreizējo rīcību saka bijusī ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere, kura tagad vada Ventspils profesionālās vidusskolas kompetences centru. Viņasprāt, ministrija tolaik rīkojusies adekvāti situācijai. Kompetences centru Ogres Valsts tehnikums vada Ilze Brante, kura šajā amatā nonāca taisnā ceļā no J. Gaigala vietnieces krēsla, taču tieši ar šiem projektiem ministrijā viņa neesot strādājusi, tāpēc esot grūti spriest. Savukārt bijušais ministrs R. Broks ir pārliecināts, ka «darbi nevar neatbilst projektiem, jo tur ir stratēģijas, tur ir projekti, tur ir iepirkumi». Viņš uzskata, ka nav pareizi iesaldēt projektus, jo daudzās profesionālajās skolās skats bieži vien esot nožēlojams. «Jūs ko domājat, ka pavasarī tā cena būs zemāka?» attrauc R. Broks. Zīmīgi, ka 2011. gada rudenī vēl R. Broka vadītā IZM apstiprināja papildu finansējumu ZZS vadīto pašvaldību kompetences centriem: Liepājas Valsts tehnikumam, Jelgavas Amatniecības vidusskolai un Ventspils profesionālajai vidusskolai.
FM pārstāvis A. Antonovs iemeslus sasteigtajai reformu virzībai drīzāk saskata politiskajā konjuktūrā - vēlēšanas, pirmsvēlēšanas un tamlīdzīgi aspekti: «Tātad tie bija politiski, nevis objektīvi vai ekonomiski pamatoti iemesli.» R. Ķīlis norāda, ka darbinieku atbildību vērtēs «saistībā ar turpmāko pienākumu pildīšanu», taču konkrētas personas pagaidām atturas minēt. «Momentā, kad būsim konstatējuši neattiecināmās izmaksas, cik daudz rezultātā budžets būs zaudējis no tā, protams, IZM ir jāveic attiecīgā izmeklēšana. Kā valdība noteikusi, par kļūdu virs 87 latiem tiek veikta izmeklēšana, un mēs noteikti runājam par būtiski lielāku summu nekā 87 lati,» saka A. Antonovs. Vaicāts, vai prasīt atbildību iespējams arī no bijušajiem darbiniekiem, viņš atbild, ka darba attiecību fakts šajā ziņā neesot principiāls.