Šā gada martā, tikai pusotru mēnesi pēc stāšanās amatā, I. Druviete devās trīs darba braucienos - uz Rumāniju, Gruziju un Brazīliju. Sarunā ar Dienu viņa detaļās izklāsta katra komandējuma dienas saturu, atskaitoties par tur darīto.
Rumānijā ticis spriests par jauniešu nodarbinātības jautājumiem, atklājot programmu Erasmus plus. «Tās ietvaros Latvijai piešķirts 100 miljonu eiro finansējums, kas līdz 2020. gadam ļaus atbalstīt apmēram 50 tūkstošus cilvēku,» norāda I. Druviete. Uz jautājumu, vai tomēr nevarēja iztikt bez braukšanas uz Rumāniju, ministre atbild: «Tad jau mēs šādu jautājumu varētu uzdot attiecībā kaut vai piemēram uz ārlietu ministra un prezidenta darbību. Tiešie kontakti nav aizstājami. Tas vien, ka Latvija kā nākamā ES prezidējošā valsts ir klāt prezidentūras rīkotajos pasākumos, tiek uzskatīts par pašsaprotamu.»
Gruzijā ministre stiprinājusi abu valstu savstarpējās attiecības. Turp viņa devusies līdzi 105 Latvijas pedagogiem, kuri piedalījās 13. Starptautiskajos Pedagoģiskajos lasījumos Skolotājs. «Šajā konferencē teicu atklāšanas uzrunu, kas tika ļoti novērtēta, dabūju arī viņu atzinības zīmi. Latvijas delegācija tur bija vislielākā. Pēc tam tikos ar Gruzijas izglītības ministri un parakstījām starpvalstu līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē,» norāda ministre, piebilstot, ka lepojas ar šīs tikšanās atspoguļojumu Gruzijas medijos. Tāpat tiekot plānots apmaksāt docētāja darbu, lai I. Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātē tiktu mācīta latviešu valoda. «Par latviešu valodu kā par baltu grupas valodu pasaules universitātēs ir liela interese, un jau šobrīd apmaksājam četrus docētājus, kas Kārļa universitātē, Sietlas Universitātē, Helsinkos un Ļvovā māca latviešu valodu ļoti augstā līmenī.»
Saspringtākais grafiks esot bijis Brazīlijā - ministres laiks ticis saplānots stundās. Brauciena galvenais mērķis bijusi dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Augsta līmeņa politikas forumā. Tur I. Druviete slēgtā seminārā ar 15 citu valstu izglītības ministriem sniegusi ziņojumu par aktualitātēm Latvijas izglītības sistēmā, kam sekojusi diskusija ar moderatoru. «Tāda riktīga pirts. Es šoreiz runāju diezgan daudz,» piebilst I. Druviete. To, ka bijis jādodas uz tālo zemi, ministre pamato ar Ārlietu ministrijas stingro rekomendāciju: «Attiecību uzturēšana ar Brazīliju tiek uzskatīta par augsta līmeņa prioritāti.» Tikusies ar savu šīs valsts kolēģi un vēl virkni izglītības jomā strādājošo, I. Druviete Kampinasas universitātē uzstājās ar lekciju par studiju iespējām Latvijā. «Interese bija apbrīnojama - daudz konkrētu jautājumu,» ministre rāda sarakstu ar studentu vārdiem un kontaktiem, kuri vēlas saņemt papildu informāciju par sevi interesējošo jomu apgūšanu Latvijā.
Uz jautājumu, vai nav ironiski, ka Latvija vēlas pievienoties attīstītāko valstu klubam - OECD, bet tajā pašā laikā nevar atļauties Murjāņu Sporta ģimnāzijā uzbūvēt jaunu manēžu, ministre atbild: «Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi jautājumi! Ja mēs būsim pasaulē attīstītāko valstu saimē, tas būs stimuls augt ekonomikai un varēsim attīstīt ne vienu vien šādu centru.» Savukārt iebildi, ka mūsu bērniem būtu jābūt pietiekamam stimulam jau tagad, ministre atstāj bez pamatojuma.
Kamēr I. Druviete ir ārzemēs, viņas pienākumi tiekot sadalīti starp padomnieku, biroja vadītāju un valsts sekretāri. «Mūsdienu pasaulē varam būt nepārtrauktā kontaktā,» norāda ministre.
Pēc skandalozā bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (NA) komandējuma uz Austrāliju iepriekšējais premjers apsolīja rūpīgāk sekot ministru darba braucieniem un pieprasīt stingrākas atskaites. Tagadējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) Dienai norāda, ka šo praksi turpinot: «Ja komandējumi notiek ārpus EK vai Eiropas prezidentūras pasākumiem, tiek prasīta papildu informācija par mērķiem un ieguvumiem.»