Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Izgudrojam mēs, pelna citi

Nereti patentus un tātad arī milzīgus finansiālus ieguvumus par Latvijas zinātnieku izgudrojumiem iegūst ārvalstu kompānijas. Iemesls vienkāršs - idejas ceļam līdz patentētam izgudrojumam nepieciešama ļoti liela naudas summa. Zinātnieki uzskata, ka šajā procesā jāpiedalās valstij ar publisko finansējumu, savukārt citi eksperti domā, ka tas ir privātā sektora lauciņš, jo risks ir gana liels, un galvenās valsts funkcijas šajā jomā būtu sakārtota likumdošana un publiskās infrastruktūras nodrošināšana.

Rada Latvijā, pelna ASV

Latvijas zinātnieku - Organiskās sintēzes institūta (OSI) līdzstrādnieku - radīto jauno pretvēža zāļu Belinostat patents pieder ASV farmācijas uzņēmumam, kas ar to, visticamāk, pelnīs miljardus. OSI direktors Ivars Kalviņš jau ir paudis nožēlu, ka radītās zāles nav ieguvums Latvijas ekonomikai. Dienas aptaujātie eksperti gan bilst, ka jauna izgudrojuma, īpaši farmācijas jomā, novešana līdz patentam Latvijas valstij vienkārši nav paceļama, jo prasa ieguldījumus, kas mērāmi vairākos simtos miljonu eiro. Tādēļ arī ievērojama daļa no projektiem ir iesaldēta, jo trūkst naudas to pārbaudei un pārvēršanai produktā.

I. Kalviņš stāsta, ka OSI līdzstrādnieki Einārs Loža un Daina Loļa atklājuši jaunu molekulu, kuru varētu pārvērst pretvēža medikamentā. Taču, lai pārbaudītu, vai šī molekula tam ir derīga, nepieciešama tās testēšana un tālāk jau arī preklīniskie un klīniskie pētījumi. Taču OSI tam neesot resursu. Tādēļ zāļu izstrādi pasūtīja dāņu uzņēmums, kas pēc tam to par miljardiem pārdeva kādai ASV firmai, kura to šovasar jau ir reģistrējusi, un nākamā gada beigās preparāts varētu nonākt arī līdz Latvijai.

I. Kalviņš uzsver, ka Belinostat izstrādes un patentēšanas gadījums nav unikāls, bet tā diemžēl esot sistēma. «Tā kā Latvijā valsts ieguldījums jaunu zāļu radīšanā ir nulle, mēs savus pētījumus veicam pēc ārvalstu kompāniju pasūtījuma un arī par šo kompāniju naudu,» stāsta I. Kalviņš, piebilstot, ka OSI nepieciešams nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru, lai jaunu vielu atklāšanas gadījumā varētu veikt pilnu zāļu izstrādes ciklu. Tikai ideja, vai kā Belinostat gadījumā - jaunatklāta molekula - ir vislētākā, jo ir ar viszemāko pievienoto vērtību. Turklāt farmācijas nozares specifika ir tā, ka ikviens nākamais izstrādes posms ir aizvien dārgāks. Turklāt, kā atzīst I. Kalviņš, nevienas jaunatklātas molekulas testēšanas gala iznākums sākotnēji nav zināms. Iespējams, ieguldītā nauda atdevi nenesīs.

Dārgs instruments

Līdz ar to likumsakarīgs ir jautājums, vai zinātnisko izgudrojumu novešanā līdz produktam jāiegulda nodokļu maksātāju nauda. Jo patents absolūtā vairumā gadījumu tāpat nepieder valstij, bet privātpersonai vai nodibinājumam, piemēram, zinātniskajam institūtam. Patentu valdes vadošā eksperte Eiropas patentu jautājumos Māra Rozenblate ir pārliecināta, ka naudas ieguldīšana tomēr būtu privātā sektora, nevis valsts prerogatīva. «Patenti ir ļoti spēcīgs biznesa instruments, kas nodrošina tirgus ekskluzivitāti kādam produktam. Līdz ar to šis instruments ir dārgs. Jāteic, ka valsts kā patentu turētāja iesaistās tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja runa ir par atomenerģiju. Taču valsts nav parastu komerciālu patentu turētaja. Atsevišķi patenti gan ir arī Eiropas Komisijai. Ja valsts sāktu piešķirt naudu izgudrojumu komercializēšanai un patenta iegūšanai, kas dod maksimālu labumu tirgū, tas nebūtu pareizi. Turklāt kā tad izšķirtu, kura izgudrojuma komercializēšanai dot naudu, kura ne,» bilst eksperte.

M. Rozenblate arī stāsta, ka patentu iegūšanas izmaksas ir atkarīgas no tā, cik valstu tirgos ražotājs vēlas to reģistrēt, jo katrā valstī ir savas patenta iegūšanas izmaksas. Patenta maksimālais piešķiršanas termiņš ir 20 gadu, un katru gadu ir jāmaksā arī tā uzturēšanas izmaksas. Patentu valdes pārstāve bilst, ka vidēji patenta uzturēšanas izmaksas vairākās valstīs varētu būt pat vairāki 1000 eiro gadā atkarībā no tā, cik valstīs patents ir reģistrēts.

Par to, ka valstij būtu jāpalīdz ar patentu iegūšanas un uzturēšanas izmaksām, ir pārliecināts Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktors Jānis Spīgulis. «Nereti pēc patentu reģistrācijas pietrūkst naudas tos uzturēt spēkā, un tie reizēm tiek vienkārši nozagti. Tas pats patents tiek reģistrēts, piemēram, ASV, bet uz cita autora vārda. Juridiski pret to grūti cīnīties, jo to spēj tikai labi algoti juristi, un atkal naudas nav. Lai aizsargātu Latvijā radītās inovācijas, būtu nepieciešams valsts budžetā paredzēt līdzekļus vismaz pašu perspektīvāko patentu uzturēšanai, atsevišķas zinātniskās iestādes to vienkārši nespēj,» uzskata J. Spīgulis.

Valsts nav glābējs

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norāda, ka zinātniskajiem institūtiem ir jāpārstāj raudzīties uz valsti kā uz glābēju un finansētāju, jo tas vienkārši nav iespējams. «Pat pie zinātnei vislabvēlīgākās valdības tai papildus vēl varētu atvēlēt no valsts budžeta, piemēram, 50 miljonus eiro. Taču tas situāciju absolūti nerisina. Ir jāmeklē citi risinājumi - starptautiskas naudas piesaiste caur projektu konkursiem, jāveic strukturāli pārkārtojumi, veidojot starptautiskus konsorcijus,» ierosina R. Ķīlis.

Viena no lielākajiem zāļu ražotājiem - uzņēmuma Grindeks - valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis stāsta, ka finansējums zinātnei noteikti ir jāpalielina, lai mūsu zinātniekiem būtu kapacitāte radīt izstrādes, kuras tad piedāvāt uzņēmumiem, tajā skaitā arī Grindeks, jo pašlaik uzņēmums izstrādes meklē arī ārpus Latvijas. «Valstij būtu jānodrošina zinātnes publiskā infrastruktūra, lai izstrādes būtu ar pēc iespējas lielāko pievienoto vērtību. Taču valstij nevajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, proti - izstrādņu komercializāciju. Jo klīniskie pētījumi ir fantastiski dārgi. Mazliet pārspīlējot, var teikt, ar piecu molekulu notestēšanu viss Latvijas valsts budžets arī būtu izsmelts,» norāda J. Bundulis.

Turklāt, kā bilst Grindeks pārstāvis, valsts šo funkciju nevar uzņemties arī tāpēc, ka tas ir ļoti riskanti. Ne visas idejas pārtop izstrādēs, un šādus riskus visā pasaulē uzņemas privātais sektors, nevis valsts. «Mēs piedāvātās izstrādes ļoti rūpīgi izvērtējam, turklāt desmit gadu perspektīvā. Daļu no tām līdz galam novedam paši, daļai jau sasniegtā augstākā pakāpē piesaistām partnerus, jo vieniem pašiem tas ir par dārgu.» J. Bundulis arī uzsver, ka Grindeks ik gadu pētniecībai un attīstībai novirza no 5% līdz 10% no peļņas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Izsniegto patentu skaits Latvijā

2007. gadā - 110
2008. gadā - 163
2009. gadā - 194
2010. gadā - 184
2011. gadā - 180
2012. gadā - 154
2013. gadā - 136
Kopā izsniegto patentu skaits - 1121
Pieteikto izgudrojumu skaits laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam - 1411
Avots: Patentu valde

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Salivans: Baidens ar Trampu runās par atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens, trešdien Baltajā namā tiekoties ar prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kā sagaidāms, mudinās Trampu turpināt atbalstu Ukrainai, telekanālam CBS sacīja prezide...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?