Tām jādodas meklēt sava vieta plašajā pasaulē, dažkārt ne tikai bez lielas pieredzes, bet arī ar patukšu vēderu. Dažādām sugām mežā izrakstītās gatavības apliecības ir visai atšķirīgas. Gadu vecie vilki ir daudz mācījušies visdažādākos medību paņēmienus, ko pratīs likt lietā, ja vien izdosies atrast medījumiem bagātu un drošu teritoriju. Pašu vecāki un tuvākie radinieki zobus tiem rāda jau kopš janvāra. Toties pērnie lūsēni paši līdz šim medījuši vien rudens sienāžus un ķirzakas. Gardo buciņu tiem regulāri piegādājusi māte, atlicis tikai mieloties. Viņi pazīst sev ierastā ēdiena smaržu, garšu, izskatu un uzturēšanās vietas. Ar vardulēnu un pavasara tauriņu tvarstīšanas pieredzi tikt pie lielāka ēdamā parasti uzreiz neizdodas. Māju tuvumā ienācis jauns lūsis pavasarī nav traks, bet visdrīzāk izsalcis. Paveicies ir bebriem. Viņiem ļauts vecāku tuvumā gozēties veselus divus gadus un pat draiskoties ar jaunākajiem brāļiem un māsām. Trešais mūža gads gan var izrādīties neapskaužams, jo brīvu neapdraudētu vietu atrast jaunajai ģimenei nebūs viegli. Meža sivēni, nostājoties uz patstāvīgās dzīves ceļa, šķiet, pēc mammas daudz neskumst. Jautrā barā tie, tāpat kā līdz šim, dodas sliekām bagātu velēnu un pirmo kartupeļu stādījumu meklējumos. Visvairāk apjukuši ir pērnie alnēni. Tie pavasarī klīst no viena izcirtuma uz otru ar īstu teļa vientiesību, līdz nonāk visnepiemērotākajās vietās. Autovadītājiem jākļūst īpaši modriem šajā gadalaikā.
Pavasaris savā ziņā ir krīzes laiks visiem absolventiem. Lai veicas!