Salīdzinājumā ar piektdienas spēli pret Fēru salām (0:2) Latvijas izlases sākumsastāvā bija divas izmaiņas. Vladislava Gutkovska un Ivana Lukjanova vietā starta vienpadsmitniekā iznāca Dāvis Ikaunieks un Igors Tarasovs. Ikdienas gaitās klubā centra aizsarga pozīcijā spēlējošais Tarasovs tika izmantots bumbu iegūšanai laukuma vidusdaļā, kas pret spēcīgāku pretinieku bija nepieciešams. Bet nomināli otrā uzbrucēja lomā spēlējušais Gļebs Kļuškins biežāk bija redzams vidējā līnijā, aizvadot negaidīti labu spēli, it sevišķi pirmajā puslaikā, kad regulāri pieturēja bumbu un apspēlēja pretiniekus viens pret vienu.
Būtiskākas izmaiņas gan bija spēles plānā. Pēc līdzjutēju un žurnālistu kritikas par sniegumu pret Fēru salām sarkanbaltsarkanie daudz biežāk centās pieturēt bumbu un nospēlēt pacietīgāk, nevis dalīt pārgalvīgas piespēles ar zemu varbūtību sasniegt adresātu. To novērtēja arī tribīnēs sapulcējušies līdzjutēji, pēc labākām epizodēm skandējot: «Latvija, Latvija!»
«Tam nav nozīmes. Zaudējām ar 0:2, un neviens nav apmierināts,» Pahars vairījās atbildēt, kad pēdējoreiz viņa vadītajai komandai bija tik labi aizvadīts puslaiks kā pirmais pret ungāriem, kurā Latvijas izlasei bija vairākas vārtu gūšanas iespējas. Vienā no tām pēc Šabalas sitiena visa Ungārijas aizsardzība un vārtsargs bija jau «brīvi», tomēr bumba aizspurdza gar tālo vārtu stabu.
Paši ungāri savu vienīgo iespēju pirmajā puslaikā izmantoja. Jau 10. minūtē Polijā spēlējošais Ādams Ģurčo izvirzīja vadībā viesus. «Gribējām iesist pēc iespējas ātrāk, tas bija galvenais,» pēc mača viesu treneris Berns Štorks norādīja uz to, ka spēle būtu varējusi izvērsties arī citādi, ja ne ungāru ātrie vārti. Viņš neslēpa, ka dažās epizodēs viņa vadītajai komandai vienkārši paveicies.
Latvijai bija labas iespējas atspēlēties, un arī otrā puslaika ievadā šie centieni neapsīka, taču pēc pirmās izdarītās spēlētāju maiņas ungāri pārņēma spēles grožus savā vadībā un kontrolēja cīņas gaitu. To ietekmēja gan tas, ka uz maiņu nākušais Artūrs Zjuzins nav savā labākajā gatavībā (pussargam nepieciešama kājas operācija), gan arī ungāru taktiskās izmaiņas puslaiku pārtraukumā - uzbrucēju Nemanju Nikoliču nomainīja pussargs Lāslo Kleinheislers. «Mums vajadzēja iegūt lielāku kontroli vidējā līnijā,» maiņu skaidroja Štorks. Viņa sacītais apliecina, ka Latvijai laukuma vidū padevās vairāk, nekā ungāri vēlējušies.
«Ir smagi jāstrādā klubos, lai būtu momentu realizācija. Izlasē divu triju dienu laikā nevar izdarīt tūkstoš sitienu, tas ir jādara klubos. Man un pārējiem futbolistiem ir jāstrādā, lai sistu iekšā. Ir jāuzlabo sava meistarība, kas ungāriem bija augstāka,» pēc spēles lielāko atšķirību starp abām komandām minēja Karašausks.