Uzdodoties par 8. klases skolnieka tēvu, kurš maijā savu sporta treniņos nogurdināto atvasi grib atsvabināt no liekas slodzes, es piezvanīju pieciem matemātikas privātskolotājiem, kuri savus pakalpojumus reklamē internetā. Nekavējoties piekrita visi pieci, kas nozīmē, ka šāda veida piedāvājumi nevienu nepārsteidz. Jau pirmā sazvanītā privātskolotāja piekrita bez garas domāšanas, piebilstot, ka jāskatās, cik mājasdarbu uzdevumi būs sarežģīti, bet cena varētu būt ap Ls 5. Bez lielas pierunāšanas piekrita arī otra studente, kura gan nedzīvo Rīgā, viņa bija ar mieru piemērot laika tarifu - ja parasti par privātstundu jāmaksā Ls 5, tad par uzdevumu atrisināšanu bez paša skolēna klātbūtnes varētu maksāt atkarībā no tā, cik ilgu laiku tas prasīs. «Protams, ka varu,» atsaucas jauna puiša balss, arī viņš gatavs cenu rēķināt pēc atrisināšanai nepieciešamā laika, jo stundas likme ir pieci lati. Ja esot «milzonīgi pārveidojumi», kādi tagad matemātikas uzdevumos gadoties, tad varot aiziet arī vairāk par pusstundu. «Protams, varu,» saka arī nākamais sazvanītais privātskolotājs, kurš gan vienīgais izsaka vēlējumu, ka prātīgāk tomēr būtu skolēnam pašam saprast, kas tajā uzdevumā ir. Saņēmis paskaidrojumu, ka mans fiktīvais dēls nav muļķis, bet viņam vienkārši nav laika, skolotājs nosauc cenu - no 50 santīmiem līdz Ls 1 par uzdevumu un uzmundrinoši saka: «Droši zvaniet!» Aizņemtības dēļ savlaicīgi vajadzētu zvanīt trešajam vīrietim - privātskolotājam, taču arī viņš nesaka nē, vienīgi par cenu īsti nevienojamies - esot jāredz, kas tie īsti par uzdevumiem. «Iespējams tas ir, bet nevaru garantēt, ka būs laiks,» viņš brīdina.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzīst, ka visā valstī nav pieņemts oficiāls pedagogu ētikas kodekss, tāpēc privātskolotāju rīcību pēc tā vērtēt nevar. Taču jāatceras, ka privātstundas pasniedz daudzi cilvēki, kuri nav pedagogi, tostarp pat zinātnisko institūtu darbinieki. Privātstundu pasniedzēju vidū daudz ir arī pensionēto skolotāju. Par to, ka skolotājs būtu gatavs par atlīdzību atrisināt skolēna mājasdarbu, sūdzības nav saņemtas. «Neesam ar šādiem gadījumiem sastapušies un pat dzirdējuši par tādiem. Ceru, ka tie ir izņēmumi, citādi būtu traki - par kādu izglītības kvalitāti tad lai runājam?» satraucas I. Mikiško.