Laika ziņas
Šodien
Migla

Izrāda solidaritāti Lietuvai

«Golovatovu no Krievijas ārā vairs, protams, dabūt nevarēs, bet nākamreiz, ja tāds gadījums vēl būs, jebkura Eiropas valsts divreiz padomās, vai ignorēt komunistu noziegumu potenciālos dalībniekus,» vērtējot Baltijas valstu vienoto nosodījumu Austrijas lēmumam atbrīvot 1991. gada 13. janvāra slaktiņā vainoto Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu, norāda ārpolitikas eksperts Pēteris Viņķelis.

Savukārt Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesors Toms Janeļuns paredzēja, ka pēc visu triju Baltijas valstu ārlietu ministru parakstītās vēstules Eiropas Komisijas viceprezidentei Vivienai Redingai «skandāls palielināsies» un pret Austriju tiks izdarīts spiediens Eiropas līmenī.

Bijušais VDK virsnieks M. Golovatovs 1991. gadā komandēja specvienību Alfa, kas ieņēma Viļņas televīzijas torni, mēģinot gāzt Lietuvas valdību. Gāja bojā 14 neapbruņotu cilvēku. Austrijā viņš tika aizturēts pagājušās nedēļas beigās, pamatojoties uz Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi. Tomēr jau pēc nepilnas diennakts Austrija M. Golovatovu atbrīvoja, apgalvojot, ka Lietuvas orderis esot bijis pārāk nekonkrēts. Kāds Lietuvas diplomāts neoficiāli medijiem pauda, ka tas noticis Krievijas spiediena dēļ. Lietuva jau atsaukusi savu vēstnieku Austrijā un iesniegusi Austrijai notu. Arī Latvija iesniegusi Austrijai notu, bet Igaunija izsaukusi Austrijas vēstnieku uz pārrunām.

Latvija savu vēstnieku Austrijā gan nav atsaukusi, un ne P. Viņķelis, ne T. Janeļuns nedomā, ka tas būtu bijis jādara. «Galvenokārt šī tomēr ir divpusēja Austrijas un Lietuvas problēma, apvainojums ir izteikts Lietuvai, atbrīvojot cilvēku, par kuru tā bija izdevusi starptautisko aresta orderi. Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri jau izteikuši savu atbalstu Lietuvai, un, manuprāt, ar to ir pietiekami,» prātoja T. Janeļuns. Viņaprāt, Baltijas valstu solidaritāte šajā gadījumā tik spilgti izpaudusies, jo M. Golovatova lieta ir tieši saistīta ar visu triju Baltijas valstu neatkarības atgūšanas laiku. Pašlaik no ES institūcijām reakcija vēl esot visai nemanāma, bet T. Janeļuns paredzēja, ka ES institūcijas to ignorēt nespēs. «Pieņemu, ka pret Austriju būs spiediens no Eiropas izmeklēt visus šīs lietas aspektus un atbildēt visus jautājumus par to,» sprieda politologs.

P. Viņķelis savukārt skaidro: «Te būtu savs vārds jāsaka Eiropas Komisijai juridiski un politiķiem politiski, piemēram, [Eiropas Parlamenta deputāte Sandra] Kalniete tikko nosūtīja vēstuli kolēģiem Eiroparlamentā. Viņiem nav tiešas jurisdikcijas pār Austrijas lēmumiem, bet viņi var veidot politisko neiecietību pret Eiropas tiesību neievērošanu. Šādi lēmumi notiek politiskā kontekstā, un ļoti iespējams, ka tā ir Austrijas nevēlēšanās sabojāt attiecības ar Krieviju. Bet tas nevar palikt bez sekām uz attiecībām ar Baltijas valstīm, un tas nevar palikt bez sekām Eiropas tiesiskajā telpā. Par katru reveransu Putinam ir jābūt maksai,» viņš rezumē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Apziņa nekad nemirst

Dvēseles pārdzimšana galu galā varētu būt realitāte, nevis tikai reliģiju propagandēts mīts cilvēku mierināšanai.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?