Vizītē esmu kopā ar plašu Izraēlas uzņēmēju delegāciju, tās nozīmīgākais uzdevums ir attīstīt tirdzniecības sakarus starp Izraēlu un Latviju. Mans mērķis ir šīs ekonomiskās saites intensificēt, padarīt plašākas un daudzveidīgākas. Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu, protams, tika skarti arī ārpolitiski jautājumi, tostarp par Palestīnas jautājuma aktualizēšanos ANO balsojuma kontekstā.
Vai šai vizītei ir kāda saikne ar gaidāmo ANO balsojumu?
Šai delegācijai kopumā ne, bet man kā ministram - ir, jo pārrunāju šo jautājumu ar Latvijas premjeru.
Kurās jomās ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Izraēlu varētu palielināties?
Tās ir ļoti daudzas nozares, piemēram, biozinātnes, enerģētikas, kokapstrādes, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, komunikāciju joma, arī vides aizsardzība un tūrisms.
Vai runa ir tikai par tirdzniecības sakaru paplašināšanu vai, piemēram, arī par investīcijām Latvijas ekonomikā?
Mūsu delegācijā ir daudz uzņēmēju, un jautājums par konkrētiem ekonomiskās sadarbības virzieniem tomēr vairāk ir uzņēmēju pašu iniciatīva. Valdību uzdevums ir radīt to pamatu, kas ļauj uzņēmējiem sadarboties.
Kas ir tie nosacījumi, kas nepieciešami, lai Izraēla investētu Latvijā?
Valdība var radīt tam nosacījumus, taču par ieguldījumu veikšanu lemj paši uzņēmēji, tiklīdz šīm investīcijām saskata ekonomisko potenciālu. Mēs esam uz eksportu orientēta valsts, līdzīga stratēģija, manuprāt, jāievēro arī Latvijā. Ražošanas sektoram nešaubīgi jābalstās uz eksportu.
Viena no būtiskākajām Latvijas aktualitātēm pašlaik un tuvākajos gados būs valsts enerģētikas sfēra, proti, enerģijas importa un eksporta sabalansēšana. Kādas pārmaiņas patlaban notiek enerģētikas jomā Izraēlā?
Izraēla jau ilgi saskaras ar lieliem izaicinājumiem enerģētikas sektorā. Esam ogļu un naftas produktu importētāji, un politisku apsvērumu dēļ enerģētiski mēs neesam saistīti ar kaimiņvalstīm. Pēdējos gados netālu no Izraēlas Vidusjūrā esam atklājuši lielas gāzes atradnes. Strādājam arī, lai plašāk izmantotu atjaunojamos resursus, runa ir, piemēram, par saules enerģijas un atkritumu pārstrādē iegūtās enerģijas izmantošanu, par plašu biodegvielas izmantošanu transportā. Līdz 2020. gadam esam apņēmušies 20% enerģijas iegūt no atjaunojamiem resursiem. Mēs darām visu iespējamo, lai mazinātu atkarību no naftas.
Vai gāzes atradnes, ko esat atklājuši, ir paredzētas iekšējam tirgum vai arī eksportam?
Šī gāze ir paredzēta arī eksportam. Tas mums ir jauns enerģētikas nozares attīstības virziens, ļoti nozīmīgs, un ceram, ka ģeopolitiskā situācija ļaus šo virzienu attīstīt. Atradnes ir tik ietilpīgas, ka gāzes pietiks tuvākajiem 80 gadiem. Izraēla ir atvērta gāzes eksportam un ar tai draudzīgām valstīm šajā jomā noteikti sadarbosies.
Vai gāzes eksportam jau ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra, piemēram, sašķidrinātās gāzes termināļi?
Līdz šim orientējāmies uz iekšējā tirgus apgādi ar gāzi, bijām arī gāzes importētāji. Saistībā ar minētajām pārmaiņām tuvākajos gados esam apņēmušies veidot infrastruktūru eksporta nodrošināšanai. Tas attiecas arī uz eksportu, kur Izraēlai pagaidām nav pieredzes, taču to noteikti uzkrāsim. Ja pieņemsim lēmumu par eksportu, Eiropa būs viens no mērķa tirgiem.
Kāda, jūsuprāt, ir eirozonas un eiro nākotne?
Mēs uzmanīgi sekojam līdzi notikumiem Spānijā, Grieķijā, Portugālē. Ceram, ka ES atradīs risinājumus, kā stabilizēt eirozonu. Vienotai valūtai ir gan plusi, gan arī mīnusi. Piemēram, nelielas valsts nacionālā valūta var tikt pakļauta ārējām manipulācijām. Manuprāt, tādai valstij kā Latvija vairāk plusu ir tad, ja tā ievieš eiro.
Kas balsta un nākotnē balstīs nelielas valsts konkurētspēju?
Kā jebkurai valstij, ir jārunā gan par iekšējo, gan ārējo konkurētspēju. Konkurence globālajā tirgū nelielai valstij nozīmē precīzu savas nišas atrašanu un nepārtrauktas inovācijas, kas tiek ieviestas konkurētspējīgos ekonomikas segmentos. Latvija, tāpat kā Izraēla, ir maza valsts gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā, tāpēc saprast tās jomas, kurās varam būt labākie, ir īpaši nozīmīgi.
Kurās jomās Izraēla ir īpaši spēcīga, un kurās jomās tā būs stipra pēc pieciem, desmit gadiem?
Izraēlas ekonomika šobrīd ir ļoti spēcīga, tās kredītreitings ir paaugstināts, bezdarbs ir tikai 5,5%. Pasaules ekonomisko krīzi esam pārvarējuši sekmīgi. Esam īpaši konkurētspējīgi tehnoloģijās, kas saistītas ar dzeramo ūdeni, augstajās tehnoloģijās, arī militārajā rūpniecībā, kas, starp citu, ir nozīmīgs dzinulis citām nozarēm. Perspektīvākie attīstības virzieni būs nanotehnoloģijas, atjaunojamie energoresursi, ūdens attīrīšanas tehnoloģijas, biotehnoloģijas, arī vides aizsardzības joma. Intervēja Osvalds Zebris