Dž. Šalits ir pirmais izraēliešu karavīrs, kurš pēdējo 26 gadu laikā no palestīniešu vai arābu gūsta nav atgriezies dzimtenē zārkā. Viņa atbrīvošana gan nenozīmē, ka viņš ir pēdējais nolaupītais Izraēlas karavīrs, jo Gazas joslā valdošā islāmistu kustība Hamas paziņojusi, ka turpinās ebreju militāristu sagūstīšanu līdz brīdim, kad tiks atbrīvoti visi Izraēlas cietumos esošie palestīnieši, kuru skaits tiek lēsts ap septiņiem tūkstošiem.
Negaidīja atbrīvošanu
«Man ļoti pietrūka ģimenes. Man pietrūka draugu, satikšanās ar cilvēkiem, lai parunātos, nevis augām dienām sēdētu un darītu vienu un to pašu,» intervijā Ēģiptes televīzijai neilgi pirms nogādāšanas Izraēlā sacīja Dž. Šalits, kura bālā āda un iekritušās acis liecināja par milzu nogurumu. Bija grūti pateikt, ka medijos demonstrētajos videokadros redzamajam kalsnajam puisim ir 25 gadi. Drīzāk 19 jeb vecums, kādā viņu 2006. gadā nolaupīja palestīniešu kaujinieki.
Ekskluzīvajā intervijā jaunais vīrieti sacīja, ka ir ļoti gandarīts par atbrīvošanu, jo pats bija samierinājies ar domu, ka palestīniešu gūstā atradīsies vēl daudzus gadus.
Viņa pesimistiskās domas nepiepildījās, jo pagājušajā nedēļā pēc piecus gadus ilgušām neauglīgām sarunām Izraēla un Hamas vienojās, ka apmaiņā pret Dž. Šalita brīvību no Izraēlas cietumiem tiks izlaisti 1027 palestīniešu ieslodzītie. Otrdien tika atbrīvoti 477 palestīnieši, vēl 550 nonāks brīvībā tuvākajos divos mēnešos, vēsta Reuters.
Gūstekņu apmaiņas operācija sākās otrdien agri no rīta. Dž. Šalits Ēģiptes, Starptautiskā Sarkanā Krusta un Hamas pārstāvju pavadībā no Rafahas Gazas joslā tika nogādāts Ēģiptē. Pēc tam viņu nogādāja netālu esošajā Ēģiptes un Izraēlas robežpunktā Karemšalomā, kur 2006. gada jūnijā viņu nolaupīja grupiņa palestīniešu kaujinieku, kuri Izraēlā bija nokļuvuši pa pašu izraktu pazemes tuneli.
Laikā, kad Dž. Šalits šķērsoja Gazas un Ēģiptes robežu, Ēģiptē no Izraēlas ieradās vairāki autobusi ar pirmajiem atbrīvotajiem palestīniešiem, kas pēc tam tika aizvesti uz Rafahas robežpunktu. No 477 atbrīvotajiem uz Gazas joslu tika pārvietoti 295. Vairums pārējo tika nogādāti Rietumkrastā.
Gan Hamas pārvaldītajā Gazā, gan palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmūda Abāsa pārraudzītajā Rietumkrastā valdīja svētku noskaņojums, kura izpausmes bija radikāli pretējas. M. Abāss uzsvēra gandarījumu, ka palestīniešu atbrīvošana notikusi mierīgā ceļā, bet Hamas vadoņi brīdināja, ka arī turpmāk var nolaupīt izraēliešu karavīrus, ja Izraēla labprātīgi neatbrīvos visus šīs valsts cietumos esošos palestīniešus.
Izraēlā daudzi nikni
Izraēlā apmaiņas darījums izpelnījās divējādu attieksmi. Valsts premjerministrs Benjamins Netanjahu, sakot uzrunu karabāzē, kur notika Dž. Šalita sagaidīšana, paziņoja, ka «šī ir liela diena», bet ar rūgtumu piebilda, ka tas ir arī ļoti grūts brīdis, jo par to tikusi samaksāta ļoti augsta cena. Apmaiņā pret vienu karavīru Izraēla bija spiesta atbrīvot lielu skaitu palestīniešu, no kuriem daļa Izraēlas teritorijā ir pastrādājuši sevišķi smagus noziegumus, piemēram, sarīkojuši asiņainus teroraktus. «Mēs turpināsim apkarot terorismu, tādēļ ikviens atbrīvotais, kurš atgriezīsies pie terorisma, par to samaksās,» paziņoja B. Netanjahu.
Ģimenes, kuras palestīniešu sarīkotos uzbrukumos zaudējuši tuviniekus, Dž. Šalita atbrīvošanu nosauca par sēru brīdi. «Es esmu nikns. Tam nevajadzēja beigties šādi,» domā Ichāks Maozs, kura meita bija viena no 15 upuriem, kuri 2001. gadā tika nogalināti sprādzienā picērijā Jeruzalemē.
Valsts lielākie laikraksti nostājās B. Netanhaju pusē, sakot, ka viņš ir izdarījis pareizo izvēli. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairums izraēliešu atbalsta apmaiņas darījumu.