Dažu nedēļu laikā nelielā protesta akcija ir pāraugusi plašās demonstrācijās, kas visā valstī ielās pulcējušas simtiem tūkstošiem neapmierināto, kuri pieprasa valdībai veikt ekonomiskās un sociālās reformas, lai samazinātu lielo ienākumu atšķirību starp bagātajiem un ierindas iedzīvotājiem. Protestu organizatori, iespaidojušies no revolūcijām tuvējās arābu valstīs un sociālajiem protestiem vairākās Eiropas valstīs, paziņojuši, ka 3. septembrī ielās iziešot vismaz miljons cilvēku.
Jūtas apkrāpti
Salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm, kas piedzīvo niecīgu ekonomisko izaugsmi vai pat lejupslīdi, Izraēlas ekonomikas rādītāji ir teicami. Pērn tās iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,6%, kas ir vairāk nekā Eiropas dzinējspēkam Vācijai, kuras ekonomika piedzīvoja 3,5% pieaugumu. Arī bezdarbs Izraēlā ir zems - šā gada janvārī nestrādāja tikai 5,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Tomēr šos panākumus neizjūt cilvēki ar vidējiem ienākumiem, jo viņi ir spiesti maksāt augstus nodokļus, kopš 2005. gada gandrīz par 13% ir pieaugušas pārtikas cenas, bet vairākums šo cilvēku 50% no ienākumiem iztērē par hipotekāro kredītu vai mitekļa īri, raksta britu avīze The Guardian.
Izraēlā ir arī augsta sociālā nevienlīdzība, jo 30% valsts ekonomikas kontrolē desmit ģimeņu uzņēmumi, kuriem piederošās kompānijas vada lielākās bankas, lielveikalu ķēdes, medijus, apdrošināšanas kompānijas un mobilo sakaru operatorus. «Cilvēkus ielās notur jautājums: ja mēs visi piedzīvojam smagus laikus un visi strādājam un maksājam nodokļus, kas gūst labumu?» protestu līdere Dafni Līfa stāsta The New York Times. «Cilvēki jūtas apkrāpti.»
Netanjahu sola
Sākotnēji protestos iesaistījās valsts bagātāko pilsētu Telavivas un Jeruzalemes iedzīvotāji, taču tagad viņiem piebalso arī cilvēki perifērijā. Pirms nedēļas demonstrācijas visā Izraēlā pulcēja 300 tūkstošus neapmierināto, kuri valdībai pieprasa samazināt virkni nodokļu, ieviest īres maksas kontroli un hipotekārā kredīta atmaksas atvieglojumus. Viņi arī vēlas, lai minimālā alga tiktu palielināta par 50% no vidējās algas (2010. gadā aptuveni 1150 latu) apmēra, ziņo Reuters.
Izraēlas labējais premjerministrs Benjamins Netanjahu licis izveidot ekspertu grupu, kurai jāatrod labākie iespējamie risinājumi, kuri tikšot likti priekšā septembrī.
«Mēs vēlamies atrisināt abas problēmas - samazināt izdevumus iztikai un mazināt plaisu starp bagātajiem un nabagajiem,» šonedēļ paziņoja B. Netanjahu un piebilda, ka tas nekādā gadījumā nevar notikt uz budžeta tēriņu palielināšanas rēķina, jo globālās finanšu krīzes padziļināšanās dēļ esot manāmas Izraēlas ekonomikas pasliktināšanās zīmes.
Līdz šim premjers neesot sazinājies ar protestu organizatoriem un prasījis viņu domas. «Cilvēki uzskata, ka valdība viņus nesaprot, tādēļ viņi ir dusmīgi un vēlas pārmaiņas,» apgalvo viens no protestu līderiem Stavs Šafirs.