Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus, kā izmantot Latvijai piešķirto zemes platību izstādes teritorijā. L. Straujuma ierosināja izvērtēt iespējas izstrādāt jaunu koncepciju - bez dārgas būves -, piemēram, apzaļumot Latvijas paviljonam veltīto teritoriju un demonstrēt Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares sasniegumus.
Jāatgādina, ka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) medijos jau bija paudusi viedokli, ka Latvijai nākamgad no dalības izstādē jāatsakās, jo paviljona izmaksas ir pārāk augstas, savukārt termiņš paviljona izbūvei un iekārtošanai - pārāk īss. Paviljonam bija iecerēta sarežģīta konstrukcija - ozola lapotnes forma. Arhitektoniskās koncepcijas autori ir 2012. gada Latvijas arhitektūras Gada balvas ieguvēji arhitekti Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa un vairāku Latvijas arhitektūras Gada balvas konkursu finālists un laureāts Mārtiņš Pīlēns.
Jāteic, ka ar iepirkuma konkursu paviljona būvei neklājās gludi. Paviljona būvniecībai tika atvēlēti 1,6 miljoni eiro. EM izsludinātajā paviljona būvniecības iepirkuma konkursā vispirms saņēma divu pretendentu - Latvijas uzņēmuma RBSSkals būvvadība un Itālijas uzņēmuma Paolo Beltrami S.p.A - piedāvājumus, kas paredzēja paviljonu uzbūvēt nedaudz vairāk nekā par sešiem miljoniem eiro. Tā kā pretendentu piedāvātā cena bija līdzīga, EM vērsās Konkurences padomē ar aizdomām par aizliegtu vienošanos.
Tāpēc iepirkums tika pārtraukts, bet EM, izvērtējot Šveices uzņēmuma Adunic AG un Itālijas uzņēmuma Prana/Progeca piedāvājumu, sāka pārrunas ar Adunic AG, kas apņēmās laikus uzbūvēt Latvijas paviljonu aptuveni par 3,1 miljonu eiro. D. Reizniece-Ozola gan paudusi, ka arī šī summa ir pārlieku augsta. Ekonomikas ministre arī rosinājusi dienesta pārbaudi par ministrijas amatpersonu rīcību, organizējot iepirkuma procedūras. Projekta World Expo 2015 vadītājs bija Roberts Stafeckis.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) pauda, ka Latvijai rūpīgi jāapsver, vai nākotnē vispār piedalīties minētajā izstādē, jo pēdējo gadu dalību vienmēr pavadījuši skandāli, kas nenāk par labu valsts tēlam. Tomēr nākamgad Latvijai kā Eiropas Savienības prezidējošai valstij izstādē būtu jāpiedalās, un tajā varētu prezentēt jaunākos sasniegumus IT jomā.
Līdz šim noslēgtie līgumi par Latvijas dalību izstādē World Expo 2015 paredzēja valsts kopējos izdevumus aptuveni 5,6 miljonu eiro apmērā - tostarp 3,3 miljonus eiro vērts līgums par paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu, projekta vadībai atvēlēti 700 000 eiro, savukārt paviljona būvniecībai - kā jau minēts - 1,6 miljoni eiro.
Par Latvijas dalības efektivitāti Expo 2015 savu skepsi jau pauduši pārtikas ražotāji. Kā LETA atzina Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienības valdes loceklis Andris Bite: «Labākā alternatīva World Expo ir pārtikas ražotāju dalība starptautiskajās izstādēs Sial Parīzē, World of Private Label Nīderlandē un Prodexpo Maskavā. Dalības izmaksas šajās izstādēs ir nesalīdzināmi mazākas nekā World Expo, savukārt atdeve Latvijas ekonomikā jau vairākus gadus ievērojami pārsniedz ieguldīto.»
Starptautiskā izstāde World Expo notiek reizi piecos gados, un pirmo reizi tā notika 1851. gadā Londonā.