Tendences rāda, ka šos sporta veidus izvēlas arvien sagatavotāki jaunieši - tādi, kuri jau kaut ko var un zina, ko grib sasniegt un kā, lai gan kopumā fiziskā kultūra kļūst vājāka, stāsta Z. Ekmanis. Viņš teic, lai kā negribētu atzīt, mūsdienās daudz populārāks ir dators, nevis aktīvs dzīvesveids un sports.
Z. Ekmanis novērojis arī to, ka bobsleju vairāk izvēlas jaunieši no laukiem. Viņš spriež, ka tieši tur bērnos tiek ieaudzināts darba tikums - viņi pieraduši, ka jāizpilda uzdevumi, un viņiem ir pienākumi. Otrkārt, Ekmanis uzskata, ka lauku bērni ēd labāku pārtiku un vairāk uzturas dabā, tāpēc ir daudz spēcīgāki. Šis sporta veids prasa pārcilvēcīgu spēku un atdevi, raksturu.
Bijušais ilggadējais Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktors un skolas audzēknis Gints Bitīte stāsta, ka sporta skolās tāda audzēkņu pieplūduma, kāds bijis agrāk, nav, jo tās vairs nespēj konkurēt ar olimpiskajiem centriem. Skolām esot mazāks finansējums, tāpēc arī vājāks materiālais nodrošinājums. Agrāk sports bijis lielākā cieņā. Viņaprāt, tagad jaunieši vairāk izvēlas tos sporta veidus, kas nav grūti un neprasa pārāk lielu atdevi. Gints Bitīte domā, ka komandas sporta veidos ir daudz vieglāk sevi pierādīt, jo uz laukuma var tikt pat tad, ja neesi pats labākais. Būt komandas sporta veidos ir arī patīkamāk, jo tas ir ne tikai treniņš, bet arī tusiņš - jauniešiem ir jautri un interesanti. Savukārt tādos sporta veidos kā bobslejs, kamaniņas un skeletons sevi jāpierāda, taču tur ir arī mazāka konkurence, viņš spriež.
Diena sadarbībā ar Draugiem.lv veica aptauju, kurā aicināja atbildēt uz jautājumu, kādu sporta veidu vecāki izvēlētos, lai ar to nodarbojas viņu bērni. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku, apejot piedāvātos sporta veidus, izvēlējās atbildi «cits», norādot, ka labprāt savus bērnus sūtītu trenēties cīņas sporta veidos. Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktors Ēvalds Goba skaidro, ka cīņas sporta veidu popularitāte skaidrojama ar drošības jautājumu. Vecākiem ir bažas par drošību uz ielas.