Pacentieties ļoti konkrēti norādīt vietu, kur noticis negadījums, lai izlemtu, kā vislabāk rīkoties, gaidot palīdzību, apspriedieties ar ārstu jau pa telefonu. Taču vislabāk būtu pēc iespējas ātrāk un ar jebkādu pieejamo transportlīdzekli aizgādāt dzīvnieku no negadījuma vietas uz pirmās palīdzības sniegšanas punktu. Nopietna ievainojuma pazīmes ir dzīvnieka bezsamaņa, apgrūtināta elpošana, spēcīga asiņošana, nespēja nostāties uz kājām, sāpes kustoties, acīmredzamas šoka pazīmes (saraustīta elpošana, bālas smaganas, aukstas ekstremitātes vai vienkārši reakcijas trūkums), atklāti lūzumi. Ko var darīt šādos gadījumos?
1. Attīriet elpošanas ceļus. Ievadiet dzīvnieka kaklā īkšķi un pārliecinieties, vai tajā nav kāds svešķermenis, kas apgrūtina elpošanu. Uzmanieties, lai jūs nesakož. 2. Izdariet mākslīgo elpināšanu, ja nepieciešams, bet tikai tādā gadījumā, ja esat droši, ka dzīvniekam nav lauztas ribas. Noguldiet dzīvnieku uz labajiem sāniem, galvu un kaklu izstiepiet uz priekšu tā, lai viņa mēle neaizsprostotu elpošanas ceļus. Uzlieciet roku uz dzīvnieka ribām tieši aiz lāpstiņas un ar strauju kustību saspiediet krūšu kurvi, izspiežot no tā gaisu. Tad strauji atlaidiet spiedienu, ļaujot krūšu kurvim ieņemt dabisko formu. Atkārtojiet elpināšanu ik pēc piecām sešām sekundēm. 3. Apturiet nopietnu asiņošanu. Spēcīgu asiņošanu var apturēt, nekavējoties stipri uzspiežot uz brūces kabatlakatiņu. Arteriālās asiņošanas gadījumā spiedienu nedrīkst atlaist. Ja dzīvniekam nav ārējās asiņošanas pazīmju, bet asinis tek no deguna vai mutes, centieties viņu pēc iespējas mazāk kustināt, līdz ierodas palīgi vai arī dzīvnieks nogādāts veterinārajā punktā. Apsedziet cietušo ar mēteli vai segu. 4. Palīdziet dzīvniekam pārvarēt šoka stāvokli. To var izdarīt šādi: a) cenšoties saglabāt dzīvnieka dabisko siltumu - apliekot tam apkārt segu vai mēteli; b) rūpējoties, lai dzīvniekam būtu ērti un lai tas lieki netiktu satraukts. 5. Lūzumu gadījumos pēc iespējas izvairieties kustināt lauztos locekļus. Esiet ļoti uzmanīgi, lai nejauši tos neaizskartu vai nepagrūstu. Nekādā gadījumā nemēģiniet pašrocīgi iešinēt lauztos locekļus. Tas var tikai sagādāt liekas sāpes un kropļot lūzuma vietu. Dzīvnieka brūču apkopšanu atstājiet veterinārārsta ziņā, bet, ja tas nav pieejams, rīkojieties šādi: pieskaroties pēc iespējas maigāk, izmazgājiet brūces ar ūdeni (vislabāk - siltu). Tad attīriet brūci no netīrumiem un, ja brūce šķiet jau tīra, apskalojiet to ar sālsūdeni (1 tējkarote uz 0,5 l ūdens). Vairākumā gadījumu līdz ārsta apskatei ievainojumus nav nepieciešams pārsiet.
*Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupas koordinatore