Kāroja atbildību
Mācoties Babītes vidusskolā, Sarmīte izlēmusi, ka vēlas studēt psiholoģiju. LU ieguvusi bakalaura grādu vispārīgajā psiholoģijā, bet, izvēloties specializāciju, kur doties praksē, bija trīs varianti: klīniskā, skolu un organizāciju psiholoģija. «Biju pārliecināta, ka organizāciju psiholoģija man ir vispiemērotākā, jo jau skolas laikā sevi redzēju kādā uzņēmumā un biznesā,» stāsta Sarmīte. 3. kursā nolēmusi, ka kļūs par personāla vadītāju. Praksē viņa devās uz uzņēmumu Kesko agro Latvija, kur pēc studiju beigšanas uzaicināta strādāt par personāla asistenti. Bija jāreģistrē saņemtie CV, jāgatavo darba sludinājumi, jāraksta atteikuma vēstules. Turpinājusi arī studijas maģistrantūrā. Vēlāk personāla vadītāja Sarmītei sāka mācīt darba interviju vadīšanu, līdz uzticēja to darīt patstāvīgi. Pēc laika Sarmīte ieņēma personāla speciālista amatu, tad bijusi atbildīga par personāla lietvedību, vadījusi personāla atlases projektus.
Sarmīte gribēja uzņemties vēl lielāku atbildību un pieteicās Somijas uzņēmumā Ruukki, kur viņai uzticēja ap 100 darbinieku personālvadību Latvijā. Paticis, ka var būt patstāvīga un neatkarīga, ka jāspēj par visu atbildēt, ka var iegūt starptautisku pieredzi. Globālās norādes bijušas no Somijas personālvadības, bet iemācījusies strādāt Baltijas komandā ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas.
Jāprot klausīties
Kad 550 darbinieku lielais uzņēmums Rautakesko meklēja personāla vadītāju, Sarmīte pieteicās un izturēja konkursu. Kā ir pašai darba intervijā būt atbildētājas lomā? Sarmīte atzīstas - lai arī viņa profesionāli zinot klasiskos jautājumus, uzņēmuma vadītāja uzdotos nevar tik viegli paredzēt. Viņasprāt, izturēt jautājumu krustugunis ir vieglāk, ja pretendentam uz personāla vadītāja amatu piemīt loģiskā domāšana un analītiskās spējas, jo jāorientējas arī uzņēmuma biznesā. Jābūt ļoti attīstītām komunikācijas un klausīšanās prasmēm. «Jāsadzird, ko saka vadītāji un pārējie darbinieki, jāspēj analizēt, ko viņi domā un vēlas panākt. Nevis izdarīt pieņēmumus, bet nodomus izzināt ar jautājumiem,» saka Sarmīte. Jāpiemīt arī stratēģiskai domāšanai, jo lielos uzņēmumos personālvadība jāplāno, zinot biznesa stratēģiju, attīstības, mācību plānus.
Profesijā jābūt emocionāli izturīgam, jo ikdienas darbs saistīts ar daudz un dažādiem cilvēkiem. Īpaši grūti bijis krīzes laikā, kad bija jāpieņem lēmumi arī par darbinieku atlaišanu un izmaiņām atalgojumā. Pēc tam nav bijis viegli motivēt darbiniekus, lai viņi turpinātu strādāt ar līdzšinējo atdevi. Izvēloties jaunus darbiniekus, galvenokārt tiek ņemta vērā viņu attieksme un motivācija, vēlme darīt, interese par produktu, augstu tiek vērtēta arī vēlme attīstīties, Sarmīte stāsta. Personāla speciālisti atlasa darbiniekus, bet Sarmīte kā personāla vadītāja piedalās atlases projektos gan ar Igaunijas, gan ar Latvijas kandidātiem produktu vadītāju un vadības līmeņa amatos.
Atšķirīgie igauņi
Rautakesko ir Somijas uzņēmums, kurā ietilpst K-rauta un citas veikalu ķēdes. K-rauta veikalus Latvijā un Igaunijā pērn organizatoriski apvienoja, un pirmais uzdevums bija izveidot vienotu vadības komandu. No deviņiem tās locekļiem četri ir igauņi, bet Sarmīte izraudzīta par kopuzņēmuma personāla vadītāju. Vienu nedēļu vadības komanda sanāk kopā Igaunijā, vienu - Latvijā. Personāla speciālisti katrā valstī ir Sarmītes lokālais atbalsts. Saziņa nereti notiek, izmantojot modernās tehnoloģijas, angļu un krievu valodā. Sarmīte novērojusi, ka Somijā pieeja biznesam ir konservatīva, ir ko mācīties arī no igauņu kolēģu attieksmes. «Esam ļoti atšķirīgi.» Latvieši esot emocionālāki, spontānāki, igauņi visu izvērtē un pārdomā nosvērtāk, sarunās ir diplomātiskāki.
Sarmītes uzdevums ir arī rūpēties par uzņēmuma darbinieku darba vidi - lai telpās būtu atbilstoša temperatūra, piemērotas mēbeles, lai būtu kāds stūrītis atpūtai, kaut arī lielajos veikalos to atrast ir sarežģītāk nekā birojos. Jādomā par darbinieku profesionālo attīstību, jāorganizē mācības un starptautiskā pieredzes apmaiņa. Ik gadu arī jāveic darbinieku apmierinātības pētījums, no kā jāsecina, kā rezultātus uzlabot.
Vakarā priecē vienatne
Personāla vadītājam teorētiskā izglītība ir ļoti būtiska, bet tādu Latvijā var iegūt tikai pāris pēdējos gadus. Visbiežāk šajā profesijā strādā cilvēki ar jurista, psihologa diplomu. «Personāla lietvedību var iemācīties teorētiski, bet darba interviju vadīšanu - tikai praksē,» pārliecināta Sarmīte. Viņa atzīstas, ka svešvalodas viņai nekad nav īsti padevušās, vajadzējis ilgu treniņu, toties tagad viņa pat domājot angliski. Sarmīte kliedē mītu, ka personāla nodaļā strādājošie veic tikai administratīvu funkciju, dokumentu sagatavošanu. Īstenībā jābūt biznesa partneriem un jāpārzina visi procesi. Latvijā šo profesiju pārsvarā izvēlas sievietes, Eiropas praksē personāla vadītāju vidū ir daudz vīriešu.
Ja dienā bijušas sešas darba pārrunas, vakarā gribas pabūt vienatnē. Prāts no darba vislabāk atslēdzas sportojot. Sarmīte ziemā brauc ar snovbordu, vasarā ar veikbordu, pēdējā laikā aizraujas ar golfu. «Lai to labi spēlētu, jākoncentrējas, tādēļ vairs nevar domāt par darba lietām. Atpūtai jābūt, jo darbs saistīts ar emocijām, jāseko līdzi arī savai psiholoģiskajai veselībai,» stāsta Sarmīte.