Čūskas agresīvākas
Čūskas šovasar ir agresīvākas un daudz straujāk reaģē jau no pāris metru attāluma, skaidro M. Pupiņš. Turklāt arī indes daudzums, ko tās iekožot iešpricē, ir lielāks. Visagresīvākās ir čūsku mātītes, jo tām jāaizsargā gaidāmie mazuļi. No trim Latvijā sastopamajām čūsku sugām indīga ir vienīgi odze, tāpēc herpetologs pārliecināts - ja cilvēkam iekož čūska, tā, visticamāk, ir odze, jo tā vienīgā aizstāvas kožot. Zalktis, sajūtot briesmas, izliksies par beigtu vai izdalīs specifisku šķidrumu (no bailēm apčurāsies). Glodenei ir pārāk maza mute, lai spētu iekost, savukārt iespēja uzskriet virsū gludenajai čūskai ir pavisam niecīga, jo šī suga Latvijā ir reti sastopama, skaidro M. Pupiņš. Herpetologs gan jebkuras čūskas koduma gadījumā iesaka rīkoties pēc principa, ka čūska ir indīga. Nekad nevar zināt, vai cilvēks uztraukumā nav pārskatījies. Turklāt Latvijā pēdējos gados savvaļā sastopamas arī dažādas izbēgušas vai palaistas no ārzemēm ievestas čūsku sugas, kuras cilvēks var arī nepazīt.
Odze nav nāvējoša
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics neatceras gadījumu, kad Latvijā kāds pēc odzes koduma būtu nomiris, tomēr viņš teic: ja čūska iekodusi, ar mediķiem jāsazinās nekavējoties. Mediķi telefoniski konsultēs, kā cilvēkam jārīkojas, gaidot ārstus ar pretalerģiskajiem preparātiem vai speciālo serumu (pretindi).
No čūsku koduma cilvēku mežā vai brikšņos pasargās slēgti apavi un blīva auduma bikses, caur kurām čūska nevar iekost. Dodoties atpūsties pie dabas, lieti noder ar nūjiņu vai kādu citu kociņu zigzag veidā apstaigāt teritoriju, kurā plānots atpūsties. «Ja teritorijā čūsku nav, šai vietā būs droša atpūta, bet, ja tur ir pamanīta kāda čūska, tad jāmeklē cita atpūtas vieta, jo tuvumā, iespējams, būs arī citas čūskas,» skaidro M. Pupiņš.
Dzēliens rada tūsku
Ne mazāk bīstams kā odzes ir arī iršu vai lapseņu dzēliens, sevišķi, ja dzēliena vieta atrodas tuvu galvai vai kaklam. «Odze nekad neiekodīs kaklā, mēlē vai sejā, bet kukaiņu dzēlieni parasti ir atklātās ķermeņa daļās pie krāgas vai gar cepuri, kas ir tuvu dzīvībai svarīgo orgānu centriem un elpvadam,» skaidro M. Šics. Tāpēc reizēm irša dzēliens var būt pat bīstamāks dzīvībai nekā odzes kodiens. Atšķirībā no čūskas, kas kož tikai vienu reizi, irsis, ja to atgaiņā, var sadzelt arī vairākkārt vai arī var uzbrukt vesels bars. Sadzeltam cilvēkam var rasties alerģiskas reakcijas - piepampums, izteikta nieze, bet, ja kodums ir tuvu galvai, pat smakšana.
No bīstamiem lapseņu vai iršu dzēlieniem brīvā dabā sargās paša piesardzība. «Pirms bāžat kaut ko mutē vai dzerat no pudeles vai krūzes, apskatieties, vai traukā nav ielaidies kāds kukainis, kas varētu sadzelt,» iesaka M. Šics. Savukārt, ieraugot lapseņu vai iršu pūzni, Šics aicina nebūt pārgalvīgiem un nemēģināt pārbaudīt pūžņa izturību.