«LNT kā uzņēmums bija tuvu tādai finanšu situācijai, ka varēja beigt tuvākajā laikā pastāvēt. [...] Ja LNT vienu dienu nav, tad ir ļoti liels risks, ka lielāko daļu šīs nišas aizņems ārzemju kanāli. Lai ātri uztaisītu jaunu televīzijas kanālu LNT vietā, tas prasa gan līdzekļus, gan talantu. [...] Tas ir saimnieciski izdevīgāk, ka mēs investējam LNT un turpinām viņu attīstīt tālāk veiksmīgi ar TV3,» MTG lēmumu aptuveni nedēļu pēc tā paziņošanas skaidro K. Ozoliņš.
Abu kanālu auditoriju nevarot uzskatīt par vienādu, jo LNT lojālais skatītājs esot aptuveni 40 līdz 60 gadu vecs, savukārt TV3 - 20 līdz 35. «Ja vienu dienu skatītājam vairs nav LNT, viņam ir cits nosaukums, nav tā, ka viņš sāks skatīties šo citu nosaukumu. Viņš vienkārši sāks klejot un meklēt kaut ko jaunu,» saka K. Ozoliņš. Vienīgās izmaiņas, kas varētu parādīties TV3 un LNT saturā, būtu raidlaiku izmainīšana, lai paralēli abos kanālos nenotiktu līdzīgi raidījumi, kā tas līdz šim bijis ar svētdienu vakara šoviem.
«Skatītājam nebūs saprotams, ja pēkšņi kāds TV3 ziņu vadītājs būs LNT ziņās vai viņi būs divās ziņās vienlaicīgi,» uz jautājumu, vai gaidāmas darbinieku sastāva izmaiņas, atbild K. Ozoliņš. MTG esot vēlme kanālu iegādāties kopā ar visu tā saturu, līdz ar to - arī darbiniekiem. K. Ozoliņš pieļauj, ka, iespējams, izmainīsies kanāla vadība, tomēr LNT ēterā redzamie darbinieki varot justies droši. Tāpat vēlamo darbinieku vidū esot arī līdzšinējais kanāla ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, jo «televīzijas profesionāļu» Latvijā neesot daudz.
MTG Baltijas valstu vadītājs vēlreiz apliecina, ka uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar LNT pastarpināto īpašnieku a/s Neatkarīgie nacionālie mediji (NNM). Jau ziņots, ka 2010. gadā tā dēvētās digitālgeitas kriminālprocesa ietvaros tiesa uzlika arestu A. Ēķim piederošajām kapitāldaļām NNM, kas joprojām ir spēkā. Atbilstoši Lursoft datubāzei 100% NNM pieder A. Ēķim, taču jāņem vērā, ka akciju sabiedrību aktuālais akcionāru sastāvs Uzņēmumu reģistrā obligāti nav jāiesniedz. Taču, kā norāda K. Ozoliņš, NNM pārstāvji esot apliecinājuši, ka tas nesagādāšot problēmas darījuma veikšanā.
Tāpat K. Ozoliņš atgādina, ka joprojām spēkā ir abu kanālu prasība par izmaiņām likumdošanā. Patlaban Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums LNT un TV3 nacionālā komerckanāla statusa dēļ liedz saņemt atlīdzību no kabeļoperatoriem par atrašanos maksas paketēs. Abu kanālu pārstāvji cer, ka valdība šo ierobežojumu atcels, pretējā gadījumā joprojām tiek draudēts ar bezmaksas apraides pamešanu. Kā norāda K. Ozoliņš, valdības rīcību gaidīs līdz martam.
Jau ziņots, ka KP lēmums par TV3 un LNT apvienošanos ir jāpieņem nākamo četru mēnešu laikā.