Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Ja paši būsim apjukuši, mums neticēs arī citi

Kāpēc tieši tagad ir īstais brīdis, lai vairāk sāktu runāt par to, kas Latvijā notiks pēc eiro ieviešanas?

Latvijas sabiedrība ir izslāpusi pēc informācijas. Tas ir mūsu pienākums izskaidrot, ka eiro ieviešana nekādā gadījumā nav kārtējā naudas reforma, kuru laikā cilvēki ir daudz cietuši, nepastāv neziņa par to, ka būs cits kurss, ka apmainīs kaut kādā veidā savādāk, kā rezultātā kaut kas varētu būtiski cilvēku dzīvē mainīties. Ir skaidri jāpasaka Latvijas iedzīvotājiem, ka apmaiņas kurss šobrīd tiek plānots tieši tāds pats, kāds ir LB noteiktais grāmatvedības kurss, kas ir: viens eiro - 0,7028 lati, un ka trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas ir paredzēts pēc šī kursa noteikt cenas paralēli latiem, lai cilvēki varētu pierast, skatīties un salīdzināt un lai viņiem nebūtu bažas un nevajadzīgas neziņas un stresa. Līdz ar eiro ieviešanas likuma apstiprināšanu Saeimā ir sākusies diskusija par ieguvumiem no eiro, un tagad mums ir vieglāk skaidrot, ja redzam, tieši kuri jautājumi cilvēkus interesē. Pirmajā brīdī bija bažas, ka eiro ieviešana būs dārgs projekts, taču mēs varam pierādīt, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts ieekonomēs aptuveni 900 miljonus eiro, kas ir gandrīz 70 miljoni latu gadā, - labāki kredītreitingi nozīmēs iespēju lētāk atdot krīzē uzkrāto parādu. Tas nozīmē arī to, ka Latvijas budžetā šī nauda tiks ieekonomēta un visiem iedzīvotājiem būs iespēja sekot līdzi, kā šī nauda tiks sadalīta. Pastāv labas izredzes, ka varētu tikt palielinātas algas un arī pensijas, un tā rezultātā ieguvēji būtu visi. Vēl ir ļoti svarīgi pateikt, ka tie līgumi, kas cilvēkiem ir noslēgti ar bankām latos, tiks pārslēgti eiro, mēs zinām, ka starpbanku procentu likme latos visus šos gadus bijusi augstāka nekā starpbanku eiro procentu likme. Automātiskā naudas konvertācija nozīmēs, ka cilvēki uz tās rēķina varēs ekonomēt naudu - tiem, kuriem ir kredīti eiro, vairs nebūs jākonvertē lati uz eiro, un tā rezultātā arī viņi varēs ieekonomēt, un būs tā naudiņa, kuru varēs iztērēt vai novirzīt kādiem citiem saviem uzdevumiem un mērķiem. Manuprāt, šie ir tie galvenie eiro iegūšanas labumi katram cilvēkam. Varētu piebilst, ka Latvijas iedzīvotājiem arī nav jāuztraucas, ka eirozona sabruks, jo eirozona nesabruks. Latvijas iedzīvotājiem nekādā gadījumā nav jāuztraucas, ka Latvijai nāksies maksāt grieķu parādus - pirmkārt, Latvija Grieķijai nav aizdevusi, otrkārt, pēc tam, kad Latvija iestāsies eirozonā, mēs būsim jaunā, citā situācijā, un šis parādu smagums gulstas tikai uz tām valstīm, kuras jau šobrīd tur ir. Mēs negribam vairs runāt par lielām, plašām tēmām, kur cilvēks pazūd, mēs labprāt koncentrētos uz to, lai katram izstāstītu, kāpēc viņam, viņa bērniem un mazbērniem eiro ieviešanas process nozīmēs labklājību, nevis otrādi.

Jūs runājāt par ieguvumiem, bet vai ir kādas negatīvās lietas, ar ko varētu saskarties Latvijas iedzīvotāji pēc eiro ieviešanas?

Laikam vienīgā negatīvā lieta ir tā neziņa un risks, ka virkne uzņēmēju, tirgotāju varētu mēģināt šo eiro ieviešanas procesu izmantot īstermiņa peļņas gūšanai. Es ceru, ka visi pasākumi, kas saistīti ar cenu novērošanu, cenu norādīšanu blakus abās valūtās pirms un pēc eiro ieviešanas tomēr drusku atturēs no vieglprātīgas un ātras peļņas gūšanas. Tik tiešām cilvēki 2014. gada 1. janvāri saista ar naudas nomaiņas dienu, eiro ieviešanu, un, neskatoties uz to, ka 1. janvārī varbūt celsies kādi elektrības, gāzes, ūdens vai siltuma tarifi, tas viss tiks attiecināts uz eiro, tāpēc būtu svarīgi, ka šīs lietas tiktu nodalītas. Protams, droši vien redzēsim, ka būs preces vai pakalpojumi, kuru cenas pieaugs drusku vairāk, bet tajā pašā laikā kādām citām precēm un pakalpojumiem cenas samazināsies, redzējām, ka Igaunijā, Slovākijā, Maltā un Kiprā caurmērā šis te inflācijas pieaugums bijis 0,3 - 04%, Igaunijā pat tikai 0,2 - 0,3%.

Latvijas kurss uz eiro būtībā tika uzņemts 2004. gadā, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES), un tad krīzes dēļ atlikts. Kāpēc tieši tagad atkal uzsākusies politiskā diskusija, vai Latvijai eiro ir nepieciešams un vai tai ir kāda jēga?

Atlikts gan nekas netika. Bija nosprausts 2008. gads, diemžēl Latvija tajā brīdī neizpildīja Māstrihtas kritērijus un iespēja 2008. gadā ieviest eiro tika pazaudēta. Un, kā mēs vairākkārt esam uzsvēruši, ja Latvija būtu piekopusi atbildīgu fiskālo politiku un nebūtu ļāvusi ekonomikai pārkarst, mums, ieviešot eiro jau 2008. gadā, izdotos izvairīties no tik smagām krīzes sekām, kādas redzējām 2009. un 2010. gadā. Tāpēc runa par to, kāpēc šobrīd atkal pacēlusies diskusija un kur steidzamies, ir pilnīgi nevietā. Latvijas iedzīvotāji 2003. gada septembra referendumā balsoja un atbalstīja eiro ieviešanu pēc iespējas ātrākā laikā. Un šī vienkārši ir nākamā iespēja, kad Latvija var to izdarīt. Būtu, protams, žēl, ja tā tiktu palaista garām.

Ir izskanējis publiskajā telpā - ja Latvija neizmantos iespēju pievienoties eirozonai 2014. gadā, tad tāda iespēja varētu arī vairs nepienākt. Kāpēc šī iespēja varētu pazust uz visiem laikiem?

Ir jautājums par to, kādā veidā iespēja tiek pazaudēta - ja tāpēc, ka Latvijā pašā valda neziņa un apjukums, vajag vai nevajag eiro, tad vienkārši mūsu draugi, kolēģi ES, redzot šo neziņu, mūs neuzaicina. Ņemot vērā, ka rodas neziņa un nestabilitāte, ar laiku pasliktinās mūsu ekonomiskie rādītāji, kas diemžēl atkal neļautu Latvijai izpildīt šos kritērijus.

Atgādiniet, lūdzu, soļus, kādi Latvijai jāiziet - martā noorientējamies uz ekonomiskajiem rādītājiem un pieprasām konverģences ziņojumu par to, ka kvalificējamies eirozonai?

Mums nav jānoorientējas, mēs zinām, kādi ir rādītāji.

Tātad mēs esam 100% pārliecināti, ka martā lūgsim konverģences ziņojumu?

Tas ir valdības kompetencē, un valdības vadītājs saskaņā ar Saeimas atbalstu vai bez, ņemot vērā, ka likums par eiro ieviešanu būs pieņemts, tālāk lems par šo jautājumu.

Bet vai ir pilnīgi droši, ka nepieciešamajiem ekonomiskajiem rādītājiem mēs atbildīsim?

Mēs jau no septembra pilnībā atbilstam šiem rādītājiem, un mums nav ne mazāko šaubu, ka Latvija var šos kritērijus izpildīt.

Viens no eiroskeptiķu apgalvojumiem ir, ka Latvijai varētu piemērot nevis fiksēto eiro kursu, kāds bijis līdz šim, bet varētu būt, ka pēdējā brīdī ieliek citu likmi. Vai tas ir iespējams?

Tā to nedara. Domāju, ka tie tādā gadījumā ir pilnīgi citi spēles noteikumi un tā nav tā cena, ko Latvija būtu gatava maksāt, lai jebkuros apstākļos ieviestu eiro. Tīri teorētiski, protams, tāpat kā tas, ka rīt ārā varētu būt +25 grādi, pastāv šāda iespēja, taču līdzšinējā prakse un piemēri par ko tādu neliecina, tāpēc šobrīd tiek plānots mainīt pēc esošā kursa, protams, atstājot gala lēmumu Eiropas Ministru padomei, bet mūsu rīcībā esošā informācija neliecina, ka tādas lietas tiek gatavotas.

Vēl viens no eiro pretinieku argumentiem - atteikšanās no lata ir pirmais solis uz neatkarības zaudēšanu, lai šeit spēles noteikumus noteiktu Briselē vai Frankfurtē, nevis Rīgā.

Vai Igaunija ir zaudējusi neatkarību pēc eiro ieviešanas? Vai Vācija zaudējusi neatkarību? Taču - nē. Tīri emocionāli, protams, arī man kā LB vadītājam ir žēl zaudēt šo skaisto, mūsu pašu auklēto, stabilizēto un nosargāto naudu, to nomainot pret eiro, bet tas paver jaunas iespējas valstij kopumā, iespējas nākotnē dzīvot labāk, pelnīt vairāk, grūtos brīžos saņemt palīdzību no eirozonas Centrālās Bankas un tā tālāk. Tas ir ieguldījums mūsu nākotnē.

Cilvēki ir pieķērušies latiem - kur paliks visas banknotes un monētas?

Kas attiecas uz metāla naudu, tā tiks pārkausēta un kalpos par sēklas naudu nākošajām metāla eiro monētām, ja Latvija ieviesīs eiro. Kas attiecas uz latu banknotēm, tad pakāpeniski, ņemot vērā to, ka tīri fiziski latu un eiro vienlaicīgai uzglabāšanai trūkst telpas, jo apgrozībā ir daudz naudas, arī nākotnē eiro ieviešanas gadījumā tiek plānots lēnām un pakāpeniski latus iznīcināt. Ja nu gadījumā nākotnē kādreiz būs jādomā par to, ka Latvijai būs atkal vajadzīgi lati, tad neatmaksājas tos 20 - 30 gadus glabāt, tādā gadījumā nodrukāt būs daudz lētāk.

Kas notiks ar Latvijas zelta rezervēm?

Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai te nekas būtiski nemainās - LB turpinātu pārvaldīt 95,5% no pašreiz tās rīcībā esošajām valūtas un zelta rezervēm. 4,5% šo rezervju tiktu atdotas pārvaldīšanai Eiropas Centrālajai Bankai (ECB), un mēs saņemtu ienākumus no šīs pārvaldīšanas, ko būtu ECB nopelnījusi, savukārt pārējās rezerves kalpotu kā eirozonas apgrozībā esošās valūtas nodrošinājums un rezerves, kuras pārvaldītu pati LB. No šiem 4,5% valūtas rezervēs būtu nododami 85%, 15% - zeltā. Tāda ir pašreizējā kompozīcija.

Minējāt, ka viena no priekšrocībām, iestājoties eirozonā, būs iespējamā palīdzība no ECB, bet šobrīd tā sanāk, ka iestāšanās eirozonā nāks roku rokā ar centralizēto banku uzraudzību. Ko pats sakāt par šo ideju?

Tas ir ļoti loģisks solis. ECB, kas ir pēdējais un galīgais naudas aizdevējs, grib zināt, cik stabilām un drošām bankām nauda tiek aizdota. Pēdējā krīze attiecīgajās valstīs ir parādījusi, ka bieži vien šīs informācijas tādā griezumā, kā vēlētos ECB, viņiem nav, tāpēc šie ir tie soļi, kas tiek sperti, lai informāciju gala aizdevējam nodrošinātu, tāpēc tas ir tikai loģiski.

Kā visa rezultātā mainīsies LB funkcijas?

Lielos vilcienos paliks ļoti līdzīgas, lai neteiktu, ka paliks tādas pašas. Izņemot to, ka monetāros lēmumus, kurus mēs pieņēmām šeit, Rīgā, turpmāk gatavosim viņus Rīgā, bet gala lēmumu pieņemšana būs Frankfurtē, ja Latvija ieviesīs eiro. Kas attiecas uz pārējiem jautājumiem - vai tā ir skaidras naudas apgrozība, vai tā ir maksājumu sistēmas nodrošināšana, vai tā ir maksājumu bilances statistikas vākšana un visas pārējās Centrālās Bankas funkcijas, kā arī ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšana - viss paliks LB funkciju arsenālā.

Vai analītiķiem, statistiķiem nebūs vairāk darba, ņemot vērā to, ka būs jāmonitorē visa eirozona?

Tāda iespēja pastāv, iespējams, ka daži formulāri un tabulas būs jāveido no jauna, bet es ceru, ka ļoti minimāli, jo tik tiešām tas būtu nedaudz pat kaitinoši, ka birokrātija un informācijas vākšana palielinātos, bet es tomēr domāju, ka tas nekādā gadījumā nenozīmē mūsu darba dubultošanos.

Jums pašam taču arī būs jāsēž Frankfurtē, ECB padomē pēc pievienošanās eirozonai?

Ir ECB izpildpadome, kuras locekļi ir katras centrālās bankas vadītāji, kuri nesaņem par to nekādu papildu atalgojumu un kuriem nav savu kabinetu Frankfurtē. Tas vienkārši nozīmē to, ka būs biežāki komandējumi, tas arī viss.

Par vienoto banku uzraudzību - vai piekrītat, ka Latvijā draudus banku stabilitātei rada lielais nerezidentu noguldījumu īpatsvars?

Ņemot vērā, ka LB komercbankas neuzrauga un nav arī komercbanku ministrijas, varu paust tikai savu viedokli - ja šī nauda nenes Latvijā naudas atmazgāšanas pēdas, ja šī nauda nav saistīta ar ko kriminālu vai noziedzīgu, tad tā ir papildu iespēja Latvijas tautsaimniecībai saņemt papildu kreditēšanas līdzekļus. Latvijas situācija 20 gadu garumā rāda, ka nerezidentu noguldījumi vienmēr šeit ir bijuši gandrīz vai puse no visiem noguldījumiem komercbankās, un pēdējo mēnešu notikumi rāda, ka nauda bēg no daudzām ES valstīm un Latvija ir kļuvusi par drošas banku sistēmas valsti, kā rezultātā daļa no šīs naudas iegriežas Latvijā. Domāju, ka tas uzliek uzraugiem papildu pienākumus pārliecināties, ka tā nauda tiešām ir droša, bet visādi citādi esam manījuši, ka krīžu laikā šī nauda nav bijusi ļoti svārstīga un nervoza un viņa ir uzturējusies Latvijā, tādējādi neradot papildu galvassāpes uzraugiem.

Ir bankas, kas aicina nerezidentus investēt Latvijā, kā ēsmu izmantojot uzturēšanās atļaujas. Vai pēc iestāšanās eirozonā tas varētu stimulēt papildu nerezidentu naudas ieplūšanu?

Tas jums jājautā Zakuļa kungam. (Kristaps Zakulis - Finanšu un tirgus kapitāla komisijas vadītājs - red.)

Vai pēc iestāšanās eirozonā iespējama banku sektora pārdale, ienāktu jauni spēlētāji? Šķiet, ka Igaunijā nekādas īpašas izmaiņas nenotika.

Es arī nesagaidu kādas pārmaiņas.

Par turpmāko Latvijas attīstību - ir izskanējis viedoklis, ka viens no iespējamiem variantiem varētu būt nacionālo uzņēmēju stimulēšana, sava veida zināms protekcionisms, jo īpaši, ja mēs iestājamies eirozonā. Kā jums šķiet, vai tas ir pareizais modelis?

Neesmu dzirdējis, ka būtu tāda ideja, mēģināt šeit iet pretēji Eiropas Savienības vispārējām nostādnēm un pēkšņi kādu «aizstāvēt». Cita lieta, kas manīts, ir vēlme padarīt Latvijas ražojumus pamanāmākus un vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, ka Latvijā tiek ražoti daudzi ekoloģiski tīri un labi produkti, un aicināt izvēlēties Latvijas preci. Pats to izvēlos ļoti bieži, kur vien tas ir iespējams. Latvijas prece nozīmē Latvijas darbavietas, Latvijas nodokļus, un tā katrā ziņā ir katra cilvēka izvēle, bet domāju, ka Latvijā šobrīd ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuri, neskatoties uz krīzi, ir spējuši noturēties un nosargāt savu ražošanu, un man liekas, ka Latvijā var iegādāties daudz labu un garšīgu produktu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vienotībai priekšā riskantas izspēles

Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas,...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?