Ieslēdzās pašlepnums
Valmieras ģimnāzijai, kuru Māris absolvējis, bija sadraudzības skola netālu no Zīgenes, kuras universitātē bija iespēja studēt ES tiesību un uzņēmējdarbības vadības programmā. «Tajā laikā Latvija vēl tikai cerēja uz skaisto nākotni ES, un gribējās studēt kaut ko, kas vēlāk būs noderīgs un labs. Plus studijas bija bez maksas, un studenti vasarās varēja strādāt, līdz ar to varēju nopelnīt iztikai. Vācija bija kā izaicinājums pašam sev,» Māris pamato izvēli studēt ārpus Latvijas. Kopumā viņš Vācijas augstskolā pavadīja piecus gadus - programma bija bakalaura un maģistra studiju sakausējums. «Pēc pirmā gada viss likās slikti un gribēju braukt mājās, pietrūka draugu, ģimenes. Man bija jāmācās divreiz vairāk nekā vācu studentiem, jo vāciski sāku domāt tikai pēc otrā gada. Bet, kad valoda iegājās, kļuva interesanti. Ieslēdzās arī pašlepnums - negribējās braukt uz mājām kā zaudētājam.» Māris atceras, ka Zīgenes Universitātē studijas ar darbu nebija apvienojamas, daudz bija jādara patstāvīgi, taču lekciju apmeklējums nebija obligāts, svarīgākais bija rezultāts eksāmenā.
Studiju laikā Māris savā CV ierakstīja arī pagaru prakses vietu sarakstu - mārketingā, projektu vadībā, grāmatvedībā, konsultēšanā. Viņš darbojās organizācijā JADE, kas, līdzīgi kā Junior Achievement izglīto uzņēmējdarbībā skolēnus, ļauj dibināt īstermiņa uzņēmumus studentiem, kuri sadarbojas ar dažādām kompānijām dažādu projektu ietvaros, tā gūstot gan pirmo darba pieredzi, gan iespēju nopelnīt. Caur organizāciju Māris uzzināja arī par Rīgas pārstāvniecību Briselē, kur aizvadīto praksi sauc par interesantāko no visām.
Taustīšanās un bizness
Kā prakse Māra CV figurē arī viņa pirmā darbavieta Latvijā pēc studijām - konsultāciju uzņēmums Ernst&Young Baltic. «Biju sailgojies pēc Latvijas. Tolaik daudzi gribēja braukt uz ārzemēm, man bija otrādi,» Māris stāsta. Kārdinoša bija arī vakance Ernst&Young Baltic, likās, ka šis darbs patiks un interesēs. Tomēr pēc pārbaudes laika Māris no šī darba aizgāja, jo tīri cilvēcīgi nesaskanēja ar tiešo vadītāju, turklāt demotivēja sajūta, ka sniegtās konsultācijas to saņēmējiem nereti aizslīd gar ausīm.
Meklējot jaunu darbu, Māris taustījās, īsti nesaprazdams, ko vispār vēlas darīt, tāpēc šur tur dabūja arī apdedzināties jaunības maksimālisma un nepacietīgās dabas dēļ. Gadu viņš nostrādāja par klientu daļas vadītāju mediju aģentūrā Mediapool Latvia, bet pēc tam kopā ar draugu nodibināja pats savu konsultāciju uzņēmumu, kurā deva padomus Vācijas uzņēmumiem, kas tolaik pēc ārpakalpojumu sniedzējiem vēl lūkoja Austrumeiropā, tajā skaitā Latvijā. «Nokonsultējām 2-3 uzņēmumus, bet tad mūsu valstī nāca ekonomiskā izaugsme, kad katrs celtnieks gribēja 3000 latu uz rokas. Vācu klientu interese apsīka,» Māris min biznesa beigu iemeslus.
Paralēli savai uzņēmējdarbībai Māris arī pieņēma piedāvājumu kļūt par t/c Valleta vadītāju Valmierā - to uzbūvēt, izveidot, atvērt un attīstīt. Tas arī pašam sniedza izpratni par to, kā funkcionē tirdzniecības centru bizness. «Sapratu, ka šī joma visu laiku mainās, te visu laiku jāmeklē, ar ko varam atšķirties no citiem, jābalansē starp centra nomnieku un īpašnieku interesēm. Valletā izgāju cauri pilnam ciklam - no nomnieku priekiem par centra atvēršanu līdz vaimanām, cik viss slikti, jo Latvijā sākās krīze,» Māris stāsta.
Jādara tas, kas attīsta
Māris t/c Valleta piesaistīja tādus zīmolus kā Cubus, Sportland un NewYorker, bet pats rezultātā tika pie iespējas, kādu tobrīd nespētu piedāvāt neviens Latvijas uzņēmums, - viņu uzaicināja strādāt par attīstības vadītāju starptautiskajā NewYorker tīklā ar biroju netālu no Hannoveres. Turpmākos divus gadus Māris vēra vaļā jaunus NewYorker veikalus Ukrainā, Polijā, Krievijā. «Apceļoju Eiropu, redzēju, kādi citās valstīs ir apgrozījumi, kam cilvēki tērē. Tas tam laikam bija - wow!» Māris stāsta.
Dinamiskais darba ritms ar biežajiem komandējumiem Māri nenogurdināja, tomēr ar laiku lika saprast, ka izaugsme līdz patstāvīgu lēmumu pieņemšanai par Austrumeiropas tirgus attīstību būs iespējama tikai pēc 4-5 gadiem. «Man ir ļoti grūti, ja es pats nevaru pieņemt lēmumus un pats par tiem arī atbildēt. Ja kaut ko, ko man liek darīt, uzskatu par nepareizu, to ilgtermiņā nevaru paciest,» Māris pamato, kāpēc pieņēmis piedāvājumu atgriezties Latvijā un kļūt par t/c Galleria Riga vadītāju. «Uzskatu, ka cilvēkam uzņēmumā un dzīvē ir jādara tas, kas pašu motivē un attīsta. Ja jūtu, ka sevi atstrādāju vai regresēju, tad, manuprāt, ir labāk aiziet, saglabājot normālas attiecības, un sākt kaut ko jaunu, nevis mocīties.»
Jaunais darbs bija pārbaudījums. «Kļuvu par t/c vadītāju tad, kad atvēršanas eiforija bija beigusies, centrs bija pustukšs, sadarbība ar nomniekiem buksēja. Savā ziņā atgriezos pagātnē - krīzē, no kuras savulaik biju aizbēdzis.» Māris stāsta, ka nācies strādāt pie klientu un sadarbības partneru uzticības atjaunošanas un samērā īsā laikā izdevies panāk gan jaunu zīmolu pieplūdumu, gan apmeklētāju plūsmas pieaugumu. Māris gan netaupa skarbākus vārdus uzņēmējdarbības kultūras un ētikas līmenim Latvijā, kas esot kritisks. Taču, no otras puses, prieku sagādājot savstarpējā cieņa darba attiecībās un foršā Galleria Riga komanda. Ar šo centru Māris saista arī nākotnes plānus, lai gan par to, kur būs pēc gadiem pieciem, viņš neņemas spriest. Būs jākoriģē arī brīvā laika pavadīšanas plāni, jo pēc krustenisko saišu operācijas jāliek punkts basketbola spēlēšanai. Velomaratoni un pludmales volejbols gan paliek spēkā.