Katrīna Leitēna,
Jā, es esmu saskārusies ar to, ka skolotāji mēdz ielikt augstāku atzīmi, bet es nedomāju, ka tas ir bijis negodīgi. Vidusskolas priekšmetos, tādos kā latviešu valoda, matemātika vai angļu valoda, manuprāt, atzīmes liek tādas, kādas tās arī patiesībā ir - atbilstoši prasmēm un zināšanām. Bet, tā kā apgūstu arī mākslas priekšmetus, skolotāji tajos mēdz ielikt augstāku atzīmi ar norunu, ka tāda un tāda krāsu nianse, ēna vai detaļa tiks labota. Piemēram, gleznošanas skolotāja ieliek labāku atzīmi par klusās dabas gleznojumu ar norunu, ka to un to vēl pamainīšu un pielabošu. Atzīmju pacelšanu es uzskatu arī par uzticību no skolotāju puses, es nekad to ļaunprātīgi neizmantoju, tā liek man censties un attaisnot skolotāja cerības. Neesmu pamanījusi un pārāk nemēģinu interesēties, kā vērtē manas kursabiedrenes, tomēr domāju un ceru, ka pēc tāda paša principa kā mani.
Ja esmu centusies un darījusi tik labi, cik es varu, arī skolotāji ir objektīvi, bet, ja pati jūtu, ka esmu bijusi izklaidīga un paslinkojusi, tad saprotu, ka arī skolotāju vērtējums nebūs tik augsts. Tomēr es domāju, ka, ja skolotājs regulāri ceļ atzīmes uz augšu, skolēnam zūd centība. Arī skolēns nezina, kādas tad galu galā ir viņa patiesās prasmes un zināšanas. Galvenokārt tas nav labi arī tāpēc, ka tiek radīta nevienlīdzība skolēnu starpā - vienam atzīme tiek celta uz augšu, citam ne.