Uzmanību piesaista dzelteni numuri, kuri iesprausti blakus piemiņas zīmēm, un, izrādās, Jēkabpils pilsētas kapos ir 406 šādas vietas. Ja drīzumā kāds no piederīgajiem kapus neapkops, tiem virsū tiks rakti jauni apbedījumi. Neskatoties uz to, ka šāda prakse var raisīt dažādus jautājumus, atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka virsapbedījumi esot normāla prakse, īpaši tad, ja jauniem kapiem sāk trūkt vietas.
Uzrakties kauliem
Eksperimenta nolūkos zvanu uz internetā atrodamo telefona numuru Jēkabpils kapu apsaimniekotājiem, izliekoties, ka vēlos iegādāties šādu vecu kapa vietu, kas it kā atrodas netālu no maniem jau esošajiem ģimenes kapiem. Konkrētu numuru uz mietiņa gan nenosaucu, tāpēc tieku lūgta apskatīties vēlreiz un tad droši zvanīt, lai vietu rezervētu. Numuri šajās vietās stāv jau teju trešo gadu. Ja uzrodas piederīgie, neviens neaiztiekot, taču citi jau sagatavoti tirgošanai.
Vienojamies, ka kapa vietu pērku. Nākamais jautājums no manas puses - kas tiks darīts ar veco kapu pieminekli, jo atzīstu, ka pašai tādu demontēt šķiet nepareizi. Pārliecinoša atbilde šajā gadījumā gan neseko - šis jautājums vēl neesot atrisināts. «Ar vecajiem pieminekļiem ir tā, kā ir. Mums pagaidām viņus nav, kur likt. Ja viņš tur nav tāds ļoti liels, tad varam tur ierakt iekšā bedrē, kad būs kāds apbedījums,» min sieviete telefona otrā galā. Vēlos arī noskaidrot, vai nevar pēkšņi gadīties, ka, rokot jauno kapa vietu, neuzraks nelaiķu kaulus vai pašu zārku. «Jebkurā gadījumā, iespējams, kaut kam tur uzraksieties virsū. Kauliņi vai kaut kas jau būs noteikti. Zārks satrūd un tā, bet... Ar to jārēķinās, ka tur apakšā kaut kas jau būs,» seko atbilde.
Apsaimniekotāji man arī nevar garantēt, ka ar laiku neuzradīsies apglabātā cilvēka radinieki, kuri jau ierastajā vietā ieraudzīs citu svaigu kapu. Uz paustajām bažām, ka tādējādi mani var iesaistīt kādā skandālā, sieviete tikai atzīst, ka «visādi jau gadās, bet ceram jau, ka nē». Uzreiz gan seko arī šīs kārtības «bonuss» - izvēloties virsapbedījumu, jāmaksā divas reizes mazāk. Apsolu noskaidrot, tieši kura vieta mani interesēja, un sarunu beidzu.
Var, ja neviens nekopj
Cilvēku viedokļi internetā par to, vai šāda prakse ir pareiza, atšķiras. Daži atzīst, ka šāda kārtība esot nepieciešama, lai tiktu galā ar kapu apsaimniekošanu un kapus neizplestu milzīgās platībās, citi uzskata, ka cilvēks tomēr ir pelnījis savas mūža mājas. SIA Jēkabpils pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka nu jau oficiālā atbildē Dienai skaidro, ka šāda sistēma ieviesta nesen. Martā apstiprināti jauni noteikumi, kas paredz aktēšanu. Tas nozīme, ka katru gadu komisija novērtē pilsētas kapu kopas - vai tās ir sakoptas, vai ne. Minētie dzeltenie numuri tiek uzlikti tām kapa vietām, kur šķiet, ka kopēju nav. Patlaban tie stāv jau divus gadus, bet, ja piecus gadus pēc kārtas kapu tā arī neviens nesakopj, sestajā gadā pašvaldībai ir tiesības nomas līgumu anulēt un veikt virsapbedījumu. Tas gan nenozīmējot, ka drīz pāri raks 2013. gadā apbedītiem cilvēkiem. Atbilstoši noteikumiem vispirms jānogaida 20 gadi. Šo termiņu var arī saīsināt par pieciem gadiem, bet tad nepieciešams Veselības inspekcijas atzinums. Pērn inspekcija izsniegusi 38 šādas atļaujas.
Galvenais iemesls virsapbedīšanai Jēkabpilī nav trūkstošā vieta. J. Hauka min, ka zemes netrūkst un Valsts meži ierādījuši vēl papildu platību. Taču esot vēlme teritoriju sakopt. Jau šobrīd kapi aizņem 24 hektārus, un ik gadu no pašvaldības skanot pārmetumi par papildu finansējuma nepieciešamību kapu apsaimniekošanai. Nekoptās kapu vietas tikai mākslīgi radot milzīgu teritoriju, kam nepieciešama liela nauda. Ja aktēšana netiks veikta, tad drīz kapu teritorija jau sasniegšot pilsētas robežu, un tad gan būšot problēmas ar zemi.
Uz jautājumu, vai nav bažu, ka tomēr pēc gadiem piederīgie uzradīsies un viņiem varētu būt iebildumi, J. Hauka atbild, ka tikai pārstāv apsaimniekotājus, kuri nolīgti rīkoties atbilstoši noteikumiem. Tiesāties tad varot ar pašvaldību. Vīrietis arī uzskata, ka daudz šādu gadījumu nebūs. Ja būs, tad rādīs noteikumus.
Apsaimniekotājiem arī neesot iespējas atrast kapu kopu nomniekus, jo nav nekādu kontaktu. Savukārt, ja piederīgie uzradīsies, pirms vēl būs pārrakts pāri, vēlreiz varēs samaksāt nomas maksu un lietošanas tiesības atgūt. Viņš vēl piebilst, ka, piemēram, Vācijā līgumus slēdz tikai uz 15 gadiem un neatkarīgi no tā, vai piederīgie kapu vēlas kopt vēl daudzus gadus vai ne, tiek veikts virsapbedījums, lai taupītu zemi.
Normāla prakse
Spriežot pēc pašvaldību saistošajiem noteikumiem, līdzīga prakse ir arī citur. Jelgavas pašvaldības iestādes Pilsētsaimniecība Kapsētu apsaimniekošanas daļas vadītāja Solvita Vaivode Dienai uzsver šo pašu 20 gadu gaidīšanas periodu, bet vienlaikus piebilst, ka virsapbedīšana Jelgavas kapsētās ir problemātiska. Kapsētas teritorijā ir augsts gruntsūdens līmenis, kas būtiski ierobežo kapa bedres rakšanas dziļumu, tāpēc nekoptās un pamestās kapa vietas bieži nav iespējams nodot citiem. Piemēram, Bērzu kapsētā jaunas kapa vietas tikšot ierādītas vēl tikai pusotru līdz divus gadus, jo tad visas vietas būs aizņemtas. Kā risinājums izvēlēts paplašināt Meža kapus. Tiek izstrādāts būvprojekts, un šogad tiks turpināti arī teritorijas labiekārtošanas darbi.
To, ka šī esot normāla prakse, Dienai uzsver arī Latvijas Apbedītāju asociācijas vadītājs Edmunds Štreihfelds. Zemes trūkums lielajās pilsētās ir nopietna problēma, un, piemēram, citās Eiropas pilsētās virsapbedījumus veicot pat trijās kārtās. Retāk tas tiek darīts lauku reģionos.
Liela interese esot arī no klientu puses. Piemēram, ja runa ir par Rīgas Meža, Raiņa kapiem vai citiem daļēji slēgtajiem kapiem, tad «cilvēki ļoti labprāt ņem papildu kapa vietu, kaut apakšā jau kāds guļ», min E. Štreihfelds. Turklāt Rīgā virsapbedījumiem nekādas atlaides nav. «Kapsēta nevar paplašināties bezgalīgi, un jāizmanto tie resursi, kas ir pieejami,» vēl nosaka asociācijas vadītājs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Dienai norāda, ka tā ir pašvaldību kompetence, vienīgi tās saistošie noteikumi nevar būt pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem. Nekādi apkopojumi par pašvaldību praksi šajā jautājumā nav veikti.