Esmu ņēmis dalību Krājbankas izmeklēšanā. Mēs redzējām tos materiālus un dokumentus, kuru sastādīšanā ir piedalījies Brazovska kungs. Saskaņas centram bija brīvais balsojums, bet man ir gandarījums, ka daudzi kolēģi ieklausījās manā viedoklī, kas tapis, darbojoties parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Brazovskis kā atbildīga FKTK amatpersona nespēja sabiedrībai izskaidrot procesus. Te ir noklusēšanas faktori. Krājbanka nav pirmā problēma banku un finanšu sektorā, kas rada jautājumus par viņa darbību. Arī Parex gadījumā ir jautājums, kur ir Brazovska kunga līdzatbildība. Jāatgādina, ka jau kopā ar Krūmanes kundzi viņš nav zaudējis amatu tikai tāpēc, ka, atlaižot arī viņu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija būtu kļuvusi rīcībnespējīga, jo no pieciem padomes locekļiem amatā paliktu tikai divi, jo viens no viņiem tajā laikā bija iesniedzis atlūgumu. Līdz ar to Brazovska kungs amatā jau tad noturējās ļoti formālu iemeslu dēļ.
Vai Irēnas Krūmanes un Jāņa Brazovska atbrīvošana no amata saistībā ar Krājbankas skandālu nenozīmē to, ka valsts savā ziņā atzīst savu atbildības daļu Krājbankas krahā?
Tā noteikti ir atbildība. Bet Brazovska nepārvēlēšana ir signāls, ka tiek iedragāta savējo sistēma, kas eksistē politikā un valsts pārvaldē. Brazovskis ļoti ilgu laiku saņēma atbalstu no valdošajām politiskajām partijām. Ir acīmredzams, ka pat situācijā, kad parādījās informācija par reāli notikušiem pārskaitījumiem pēc Krājbankas slēgšanas, publiski atklājās lielākie Brazovska kandidatūras stutētāji. Domāju, Brazovskis ir profesionāls cilvēks, bet šajā amatā viņš ir izsmēlis sevi, un ir jāmeklē cits kandidāts.
Kā Brazovska atstādināšana ietekmēs FKTK darba kvalitāti?
Ir iecelts jauns FKTK vadītājs - Zakuļa kungs. Komisijā darbojas citi cilvēki. Runāt, ka Brazovska aiziešana no FKTK priekšsēdētāja vietnieka amata ietekmēs FKTK darbu vispār vai finanšu sektora stabilitāti, ir muļķīgi. Jo tad mēs vienlaicīgi atzīsim, ka Zakuļa kungs ir neprofesionāli iecelts komisijas vadītājs vietā, kurā tagad tikai mācīsies. Tam es negribētu piekrist.
Tomēr Brazovskis bija par kredītiestāžu uzraudzību tieši atbildīgais FKTK priekšsēdētāja vietnieks.
Vēl jo vairāk. Brazovskis bija pilnvarnieku grupas vadītājs līdz Krājbankas maksātnespējas atzīšanai. Viņš bija tas, kurš parakstīja rīkojumus par virkni pārskaitījumu tai vai citai personai. Ar to ir daudz problēmu, un parlamentārā izmeklēšanas komisija nespēja iegūt šos materiālus deviņu mēnešu laikā. FKTK liegumu dēļ vairākus materiālus mēs spējām iegūt tikai caur Valsts kontroli.
Vai Brazovska neievēlēšana ir trieciens valdības stabilitātei?
Balsojums parādīja, ka Nacionālā apvienība atrodas ļoti īpatnējā situācijā. Viņi parādīja, ka lemj patstāvīgi. Nacionālā apvienība parādīja, ka šajā jautājumā, tāpat kā demogrāfijas jautājumā, šī partija, ja vēlas, var kaut ko izspiest no valdības. Tas, ka viņi parādīja, ka neatbalsta premjera un finanšu ministra virzīto kandidātu, liecina, ka koalīcijā nav viss kārtībā un viedokļu saskaņas nav. Visu parādīs nākamais FKTK kandidāts.
Saskaņas centrs, Nacionālā apvienība un ZZS daudzos jautājumos pauž līdzīgu viedokli un Saeimā balso kopā. Vai nav iespējama SC, NA un ZZS valdība?
Nu, balsu skaits sanāk. Ziniet, kādā filozofijas grāmatā ir aprakstīta situācija, ka tā sauktās labēji centriskās partijas izzūd, ja nacionālās partijas un sociālās partijas savā starpā apvienojas un izveido kopēju bloku. Domāju, ka Vienotība un Zatlera Reformu partija izzudīs, ja Nacionālā apvienība un Saskaņas centrs atradīs kopsaucēju.
Kāpēc jūs iebilstat pret likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas ierobežošanu?
Politiskās partijas cīnās tikai par to, vai kādai partijai šodien ir izdevīgi, ka nākotnē notiks referendumi, vai tas nav izdevīgi. Par pilsoņiem tiek galīgi aizmirsts. Problēma jau nav pārejas periodā, kā tas tiek pasniegts. Problēma ir tajā, kas risināsies pēc tam. Pēc 2015. gada mēs nonāksim pie vienpakāpes sistēmas, kad referenduma rīkošanai vajadzēs vienas desmitās daļas Latvijas pilsoņu parakstu, tas nozīmē, ka referendumus praksē rīkot nebūs reāli. Ir daudz pozitīvu izmaiņu - ka CVK vajadzēs reģistrēt iniciatīvas grupu, ka būs finanšu kontroles mehānismi. Pret to mēs neiebilstam. Mēs iebilstam pret to, ka var rasties riski, ka pie varas esošie politiķi, kas kontrolēs CVK, varēs manipulēt ar birokrātiskām procedūrām, lai ietekmētu likumu jaunradi, ko vēlas sabiedrība. Referendumu mehānisms ir alternatīvs process. Ja parlaments nespēj pieņemt likumu, tauta var sarosīties un rīkot par to referendumu. Arī tad, ja Saeima pieņem kādu nepareizu likumu, tauta var sarosīties un rīkot referendumu, lai to noraidītu. Sabiedrība ir arbitrs. Ja politiķi zina, ka, ja viņu lēmums ir tik nepareizs, tas var raisīt tautas atmošanos, viņi ir uzmanīgāki.
Nav noslēpums, ka krieviski runājošā Latvijas pilsoņu daļa izmanto referendumus, lai aktualizētu jautājumus, kas tracina latviski runājošo pilsoņu daļu. No šejienes arī nāk ideja referendumu rīkošanu ierobežot.
Nevajag jaukt lietas. Pilsoņiem ir tiesības diskutēt un parlamenta darba kārtībā iesniegt jebkuru jautājumu. Tas ir svarīgi.
Jūs tātad noraidāt koncepciju, ka varētu būt negrozāmi Satversmes panti?
Es to nenoraidu. Šo koncepciju noraidīja Saeimas vairākums, kad to ierosināja ZZS. Es pieļauju, ka varētu būt negrozāmi Satversmes panti.
Vai, ja ir nepieciešamais vairākums, nevar pieņemt jaunu Satversmi, atceļot veco ar visiem negrozāmajiem pantiem?
No pēcpadomju valstīm mēs esam vienīgā valsts, kurā nav pieņemta jauna konstitūcija. Tā ir liela mūsu problēma. Igaunijā un Lietuvā ir jaunas konstitūcijas. Ja mēs runājam par jautājumiem, kas ir satracinājuši sabiedrību, - valodas jautājums un nepilsoņu jautājums -, tā ir nevēlēšanās ieslīgt problēmas dziļumā. Nevēlēšanās redzēt problēmas, kas vismaz noteiktas pilsoņu daļas apziņā reāli eksistē gadu desmitiem. Aiciniet viņus apgūt latviešu valodu un iegūt pilsonību, nevis aizliedziet viņiem rīkot referendumus. Šīs problēmas vajag risināt ar pozitīvu politiku, nevis sašaurinot demokrātiju valstī.