Īss piemērs. Bērnudārzā bērniem viss ātri apnīk un tie gaida, kad ātrāk varēs iet skolā. Skolas solā bērni sapņo par augstskolu, kurā varēs darīt visu, ko vien vēlēsies. Savukārt, sēžot lekcijās, students nevar sagaidīt, kad nonāks tā saucamajā lielajā dzīvē. Kad tā ir klāt, nereti cilvēks saskaras ar faktu, ka vismaz piecas dienas nedēļā dodas uz darbu nelaimīgs un neapmierināts. Ne katrs būs tik drosmīgs un pieņems lēmumu, ka šāda situācija ir jāmaina. Tomēr, kā izrādās, tādu cilvēku Latvijā kļūst arvien vairāk. Šie drosmīgie izvēlas strādāt tādu darbu, kas viņus uzrunā, vienlaicīgi padarot pasauli labāku. Viņi kļūst par jauna veida uzņēmējiem, kādi Latvijā vēl nav plaši populāri, - par sociālajiem uzņēmējiem.
Divas šķietami nesavienojamas pasaules - sabiedrības labuma nodrošinātāji un biznesa veidotāji - nu ir satikušās sociālās uzņēmējdarbības jēdzienā. Sociālā uzņēmējdarbība risina sociālās problēmas ar uzņēmējdarbības principiem, nopelnītos līdzekļus ieguldot tālākā problēmas risināšanā. Sociālā uzņēmējdarbība pēdējos gados raisījusi ne vien atsevišķu valstu un apņēmīgu indivīdu, bet arī Eiropas Komisijas (EK) interesi. Pēc EK aprēķiniem, jau patlaban t. s. sociālās ekonomikas sektorā, kas ietver arī sociālo uzņēmējdarbību, Eiropā ir nodarbināti vairāk nekā 11 miljoni Eiropas Savienības valstu pilsoņu.
Līdz ar EK aicinājumu kā vienu no ekonomiskās lejupslīdes risinājumiem izmantot sociālās uzņēmējdarbības piedāvātās iespējas arī Latvijas valsts pārvaldei, biznesa vides pārstāvjiem, sabiedriskajām organizācijām, apņēmīgiem indivīdiem un ekspertiem pienācis īstais laiks par šo uzņēmējdarbības veidu runāt jaunā līmenī. Kāda ir sociālā uzņēmuma būtība un ieguldījums valsts tautsaimniecības izaugsmē? Kā sociālie uzņēmēji var atrisināt sociālās problēmas, ko nevar izdarīt pašvaldība, valsts vai biznesa sektors? Kā radīt labvēlīgāku vidi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai?
Lai meklētu atbildi uz šiem jautājumiem un plašākā lokā diskutētu par sociālās uzņēmējdarbības vidi un pieredzi Eiropā, it īpaši Baltijā, jau piekto reizi norisināsies Sociālās uzņēmējdarbības forums. Drosmīgie un radošie cilvēki bieži vien atrodami kultūras pārstāvju rindās, tāpēc šogad forumā viens no galvenajiem punktiem būs saistīts ar mākslu un kultūru kā kopienu un sociālā kapitāla veidošanas instrumentu. Tāpat tiks skarti jautājumi par sociālās uzņēmējdarbības lomu pilsētvides uzlabošanā un sociālo jautājumu risināšanā.
Pirms nepilniem diviem gadiem EK apstiprināja Sociālā biznesa iniciatīvu, ES iekšējā tirgus komisāram Mišelam Barnjē pasludinot, ka ekonomiskā izaugsme un jaunu darbvietu radīšana nav iedomājama bez sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanas. Šī iemesla dēļ vairāk nekā 200 foruma dalībnieku divās dienās Rīgā apskatīs arī sociālās uzņēmējdarbības konceptuālos jautājumus - tiesiskā ietvara izveide, partnerību nozīme un finanšu instrumentu loma sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā.
* Sociālās uzņēmējdarbības foruma organizatore