Tik liela mēroga ieguldījumu aktivitātes sarukums nenovēršami ietekmē ekonomikas ilgtermiņa attīstību. Tāpēc ir nepieciešama apņēmīga rīcība, kas ievirzītu attīstību pareizajā gultnē un panāktu, ka ES neatpaliek no pasaules vadošajām valstīm.
Šodien vairs nav aktuāls jautājums par liela mēroga likviditātes nodrošināšanas pasākumiem. Finanšu tirgi ir likvīdi, daudziem uzņēmumiem atkal ir ievērojami naudas līdzekļi, un institucionālie ieguldītāji tiecas pēc peļņas. Iemesls, kāpēc viņi neiegulda, ir saistīts ar makroekonomisko nenoteiktību, kas rada nepietiekamu pieprasījumu, kā arī ar ilgstošu iekšējā tirgus sadrumstalotību un dažādiem normatīviem ierobežojumiem. Tajā pašā laikā valstu budžeti pēdējos gados veikto ārkārtas glābšanas darbu dēļ ir ievērojami sarukuši un izsmelti.
Īsumā - mēs saskaramies ar situāciju, kad publiskajam sektoram nav nepieciešamās kredītspējas, bet privātais sektors nav gatavs uzņemties risku. Tāpēc nekavējoties jāuzlabo riska uzņemšanās spējas, iedrošinot projektu virzītājus ieguldīt kritiskajā infrastruktūrā un pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Tas jāveic vienlaikus ar normatīvām un strukturālām reformām. Virziena maiņa ES līdzekļu izmantošanā - no piešķīrumiem uz finanšu instrumentiem.
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir radīts tieši ar šādu mērķi. Kā tas darbosies? Eiropas Savienības budžeta garantijām 16 miljardu eiro apjomā un Eiropas Investīciju bankas (EIB) nodrošinātajam kapitālam piecu miljardu eiro apjomā samērā īsā laika periodā būtu jāpiesaista ieguldījumi 315 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Komisijas priekšlikums šim mehānismam, kuru mediji bieži dēvē par «Junkera plānu», tiek izskatīts ES valstīs. Fonds vēl jāapstiprina ES Padomē un Eiropas Parlamentā, un tam vajadzētu sākt darboties 2015. gada otrajā pusē. EIB, kas ir ES publiskā banka, papildus savām pastāvīgajām finansēšanas darbībām būtu arī jāuzņemas vadošā loma šī plāna īstenošanā.
Dalībvalstis rekordīsā laikā ir izraudzījušās gandrīz 2000 iespējamo projektu, to kopējās ieguldījumu izmaksas sasniedz 1,3 triljonus eiro, no kuriem 500 miljardu eiro ieguldāmi nākamajos trīs gados. EIB inženieri un ekonomisti pārskatīs šos projektus, lai noskaidrotu iespējas finansēt vismaz dažus no tiem.
Jau trešo reizi EIB kritiskā brīdī nebaidās no izaicinājuma un ir gatava rīkoties. Pirmās divas bija saistītas ar ievērojamu aizdevumu apjoma pieaugumu 2009. gadā un vēlreiz 2013. gadā pēc bankas kapitāla palielināšanas. Šoreiz banka plāno pielāgot tās produktu klāstu riskantāka profila darbībām un ievērojami uzlabot galveno papildu piedāvājumu - konsultāciju pakalpojumus. Ir daudzkārt secināts, ka būtiskākais šķērslis ieguldījumu veikšanā ir nepietiekamās iespējas izplānot un strukturēt projekta finansējumu.
Pāreja uz resursu ziņā efektīvāku un viedāku ekonomiku nebūs iespējama bez liela apjoma ilgtermiņa ieguldījumiem un strukturālām reformām. Ilgtermiņa skatījumam jāgūst virsroka un jāizkonkurē īstermiņa risinājumi, kas bija pašreizējās finanšu krīzes cēlonis. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir jauns instruments, kas palīdzēs ieguldījumiem atgriezties uz attīstības ceļa.
*Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents