Parasti ir iespaids, ka ēdienu blogus raksta omulīgas mājsaimnieces, māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā vai hipsterīgi intelektuāli vecpuiši, tad Upenes autore atšķiras. Annija ir ļoti jauna, pērn beigusi vidusskolu. Atšķirībā no vienaudzēm, kas raksta par modi un ballītēm, viņa rūpīgi pārzina kulinārijas sīkumus un veselības pamatprincipus, turklāt pasniedz to visu vizuāli pārdomātā un gaumīgā formātā. Prieks lasīt!
Annijas aizraušanās ir ne tikai jaunu recepšu un garšas īpašību meklēšana - uzsvars ir tieši uz latvisko un veselīgo, zaļo. Blogere saka, ka viņai patīk slow food (lēnā ēšana - tiešā tulkojumā no angļu valodas) filosofija. Slow food kustība ir dibināta 1989. gadā Itālijā kā pretstats ātrajai ēdināšanai (Fast Food) un dzīvesveidam. Slow food ir pretstats sekām, ko izraisa globalizācija, radot ēdienu vienveidību, vietējo tradicionālo ēdienu izzušanu un cilvēku vienaldzību pret to, no kurienes ēdiens ir nācis, kā tas garšo un kādu ietekmi mūsu pārtikas izvēle atstāj uz apkārtējo vidi. Slow food ir pretstats garšas un kultūras standartizācijai, industriālajai zemkopībai un neierobežotajai lielo, starptautisko pārtikas koncernu varai.
No kurienes tev interese par veselīgu dzīvesveidu?
Jau no bērnības! Ģimenē veselīgi ēdam jau 10 gadu. Mūsu veselīga uztura mentors bija vecmāmiņa. Man kā jau pusaudzei tas varbūt uzreiz nebija tik saprotams un aizraujošs. Bet sāku apmeklēt modeļu skolu, kur uztura zinības mums pasniedza kāda modele, skaidrojot caur savu pieredzi. Tas man bija pilnīgs pagrieziens punkts, viņas iedvesmota, meklēju dažādas veselīgas un interesantas lietas, ko iekļaut savā ēdienkartē, gribēju vēl vairāk informācijas. Ļoti par to iedegos, meklēju kursus, kur iet, sāku lasīt grāmatas! Praktizēju veselīgu ēšanu sevis, savas labsajūtas dēļ, jo sapratu, ka tas tiešām darbojas! Nevaru ēst neveselīgi, jo nejūtos labi. Pērn sāku uztura zinības arī studēt - Stradiņa universitātē apgūstu Sabiedrības veselības programmu. Fizioloģija, anatomija arī jāmācās - ir nopietni.
Kā radās ideja par blogu? Tik daudz recepšu portālu un raidījumu mums jau ir!
Man vajag radošumu, nevaru sausi sēdēt sešas stundas tikai pie grāmatas. Ideja radās, savulaik rakstot Santas Bindemanes blogam Kidsgazette, pazinu Santu, un viņa man piedāvāja iesaistīties savā projektā. Cilvēkiem patika, un tā man radās ideja kaut ko darīt patstāvīgi. Starp citu, esmu strādājusi arī ēdināšanas jomā - savulaik mana darbavieta bija Innocent caffe, tautā pazīstama vienkārši kā Illy. Pagaidām Upene paņem visu manu ikdienu, ja es kādu dienu izdomāju citu darbu, man pietrūkst rakstīšanas. Es arī fotografēju pati.
Ko tu saproti ar veselīgu dzīvesveidu?
Tas ir viss zaļais, vieglais, kustības, daba, miers. Justies labi un būt veselam. Kad ēd kvalitatīvu ēdienu un esi aktīvs, tad tev nemaz nav jāskaita, pats jūti, cik kaloriju ķermenis prasa. Ja ēdīsi veselīgi, koncentrējoties uz augļiem un dārzeņiem, nevis ogļhidrātus, nebūs arī vēlmes visu laiku ēst. Diemžēl informētības ziņā, ko un kā ēst, mēs Latvijā esam attīstības stadijā, it sevišķi, cik tas attiecas uz eko un slow food. Man patīk izdomāt ēdienus un radīt jaunas receptes. Gatavoju parastus dārzeņus, cenšos atrast jaunu veidu, kā tos pasniegt, kombinēt. Tur palīdz garšvielas, kombinēšana. Tam, kā ēdiens pagatavots, ir milzu nozīme, lai nenogalina produktu uzturvērtību - lai nesavienotu divas lietas, kas nogalina otras labumu. Liekas - ui, dārzenīši ir labi, bet, iespējams, arī tie viens otram traucē. Piemēram, dalītais uzturs māca, ka cietes nedrīkst savienot ar olbaltumvielām. Piemēram, kartupeļi un pupiņas vai grūbas, bet tās ir parastās pupiņzupas sastāvdaļas! Vienkārži ir jāzina un jāizmanto zināšanas, lai uz ierastām lietām paskatītos citādi!
Kur tu meklē gardumus savām maltītēm?
Par Rīgu varu teikt, ka mans mīļākais ekoveikals ir Dabas Dobe, patīk kā attieksme, tā izvēles iespējas un prieks komunicēt ar darbiniekiem. Bet nesen biju Londonā, kur iemaldījos ekoveikaliņos, un biju iepriecināta gan par izvēli, gan cenām: tur ir lētāk. Es diemžēl nepērku visu eko, jo nevaru to atļauties, bet sekoju līdzi, kāda ir izcelsme un kvalitāte. Gaļu neēdu vispār. Man patīk Kalnciema ielas tirdziņš, tur ir lieliska atmosfēra un var atrast interesantus gardumus. Pēdējā laikā popularitāti ieguvusī tiešā pirkšana ir riktīgi forša! Tu vari aiziet uz vietu, kur ir organizēta cilvēku kopa, kuri tieši no zemniekiem pasūta dažādus produktus. Tie ir bioloģisko saimniecību zemnieki vai arī uzticami saimniekotāji, kas piedāvā kvalitatīvu ēdienu. Arī lielveikalā Stockmann ir laba izvēle, daudzveidība un katrā grupā ir ekoprodukti. Foršs koncepts, jo tu, arī ko citu skatoties, ieraugi, ka tev ir arī zaļā iespēja.
Vai bieži ieturies ārpus mājas?
Samērojot garšīgumu, veselīgumu un cenu, es biežāk gatavoju mājās. Ja eju ēst uz restorānu, gribu ko īpašu. Manas iecienītās vietas ir Illy, Raw Garden, Terra. Man patīk mierpilnas vietas ar labu, ieturētu dizainu - manuprāt, arī vizuālajam jābūt saskaņā ar ēšanas konceptu un zaļo izvēli, lai atmosfēra ir mijiedarbīga.