Pingvīnu teorijai es piekrītu daļēji. Ja visi saspiežas kopā, jūtas drošāk un neko nedara, tad visi kopā var iet bojā. Katram par sevi jācīnās, bet ne vienam pret otru. Klubi no līgām grib skaidrus spēles noteikumus, bet kā lai tos definē, ja vairākiem klubiem nav skaidrības par savu varēšanu un vēlmēm spēlēt kādā turnīrā? Tādēļ vajadzīgs laiks un nepārtraukta komunikācija.
Nesenā sanāksme ar klubu augstāko personu piedalīšanos bijusi gana konstruktīva. Vai tādu nevajadzēja sarīkot agrāk?
Būtībā tajā sanāksmē neuzzinājām neko jaunu, salīdzinot ar (LBL direktora Jāņa) Janševica ziņojumu LBS un Baltijas līgas valdēm. Tas parāda, ka regulārs kontakts ar klubiem ir. Taču bija jānoskaidro pārpratumus, ko kurš nav sapratis - komunikācijai noteikti jābūt labākai! Biežāk jāatrod laiks, lai uzklausītu un pateiktu paldies cilvēkiem, kuri velta laiku, naudu un enerģiju basketbolam.
Vairākos jautājumos ņēmāt vērā klubu intereses.
Jā, dzīve piespiež. Pats biju spiests balsot, ka prasība pēc fārmkluba vairs nebūs obligāta. Taču idejiski tam nepiekrītu. Nopietns darbs ar jaunatni vajadzīgs, lai ieguldītais atmaksātos daudzkārt. Lielākie klubi rāda priekšzīmi, bet ar to vien nepietiek.
Nav skaidrības par Latvijas pārstāvniecību BBL elites grupā. Šķiet dīvaini, ka vienādā kandidātu statusā ir ASK Rīga ar milzīgo parādu nastu un Barons, kuram problēmu nav bijis...
Barona pārstāvis tikai minētajā sapulcē apstiprināja, ka spēlēs LBL, turklāt pagaidām nav neviena spēlētāja uzvārda, neviena līguma. Par vēlmi spēlēt BBL skaidras atbildes nebija. Varbūt viņiem ir savi iemesli, bet… ASK Rīga pieteikums Baltijas līgai nāca kā zibens spēriens - pēdējā vakarā nolika priekšā vēstuli ar septiņu Latvijas izlases līmeņa spēlētāju uzvārdiem. To ignorēt nevar! Taču uz jautājumu vai viņi garantē vismaz 20-30% parādu nokārtošanu, ja spēlētu BBL, atbilde drīzāk bija: «Nē…»
Entuziastu centieni saglābt ASK Rīga zīmolu šķiet simpātiski, taču nav skaidrs, vai solījumiem būs segums. Vai LBS rīcībā ir kāda papildu informācija par to?
Visupirms tiks vērtēts, kā pildās saistības pret izlases spēlētājiem un viņu gatavība spēlēt klubā.
Iespējams, ka Rīgu BBL elitē pārstāv trīs klubi…
To pilnībā nevar izslēgt, taču neteikšu, ka tas sajūsminātu mūsu partnerus. Perspektīvāks ceļš būtu vienas ļoti labas komandas izveide. Tas būtu gan Latvijas basketbola, gan BBL interesēs. Acu priekšā ir hokeja komandas Rīgas Dinamo piemērs, no kā ir ko pamācīties.
BBL elitē akceptējāt VEF Rīga, kam ir īsa biogrāfija un pretrunīgi vērtētas iespējas…
Šādi BBL deva signālu, ka skatāmies reālo situāciju. VEF Rīga jau ir pārliecinājis FIBA kausa izcīņas un VTB Vienotās līgas rīkotājus. Ir sperti nopietni soļi komandas komplektācijā, turklāt kluba valdē ir cilvēki, kuru spēkos ir savākt plānoto budžetu.
Bet kā ar sportiskajiem kritērijiem?
VEF Rīga divreiz apstājās tikai soli no mērķa, BBL Izaicinājuma kausā zaudējot finālspēlē. Taču jāņem vērā vēl kāds aspekts - nav nozīmes potenciālajiem sponsoriem stāstīt, ka BBL spēlēs 10 komandas, kuras pērn nodrošinājušas tādas tiesības. Jābūt garantijai, ka arī šajā krīzes gadā piedāvāsim augstākā līmeņa preci - labākos spēlētājus, labākās arēnas, daudz skatītāju.
Vai tas nozīmē, ka BBL elitē varētu būt mazāk nekā 10 komandu?
Ļoti iespējams. BBL valde izvērtēs reālo stāvokli klubos un savas iespējas.
Zviedri arī gribot…
Jā, Noršēpingas klubs gribētu spēlēt elitē, taču vēlas runāt par izmaksu samazināšanu. Pērn Izaicinājuma kausā viņi baltiešiem sedza ceļa izdevumus. Nebūtu loģiski, ja krīzes apstākļos tagad mēs ietu viņiem pretim, uzkraujot papildu slogu saviem klubiem.
Ja komandu skaits sarūk, būs mazāk spēļu. Vai ir pazīmes, ka Lietuvas labākie klubi piekristu BBL spēlēt lielāku apļu skaitu, aizejot no nacionālā čempionāta?
Latvijas pozīcija visu laiku bijusi tāda: pilnvērtīgs BBL čempionāts labākajām komandām, kuras nacionālajās līgās spēlē tikai vēlā pavasarī. Gada sākumā izveidojām darba grupu, kas pētīja šo jautājumu. Diemžēl īsti neizdevās pārliecināt pat igauņus. Viens no iemesliem - piecus gadus BBL finālistu pāris bijis nemainīgs: Žalgiris un Lietuvos rytas. Tas stiprina lietuviešu savrupību.
Klubiem neesot skaidrs, kāda nauda jāparedz līdzdalībai BBL čempionātā?
Diemžēl izmaiņas būs, jo SEB banka sadarbību ar BBL turpinās ne vairs ģenerālsponsora statusā. Līga turpinās apmaksāt tiesnešu darbu. Izskatās, ka uz klubu pleciem būs ceļošanas izmaksas, nevaram solīt prēmiju fondu. Turpinām strādāt ar potenciālajiem sponsoriem un BBL kā līdz šim, piedāvās augsta līmeņa starptautiskas sacensības ar reģionā viszemākajām izmaksām.
Izaicinājuma kauss būs?
Būs, bet ar mazāku spēļu skaitu.
Latvijas jaunatnes izlasēm šis gads Eiropā bijis veiksmīgs - meitenēm bronza un 7.vieta, puišiem neviena komanda nebalansēja uz izkrišanas robežas…
Sajūta ir tāda, ka esam sasnieguši pozīciju, kurā vajag vēl vienu lēcienu, lai iekļūtu visaugstākajā sabiedrībā. Bet tas būs ļoti grūti. No vienas puses, jauniešu treneriem jāsaka paldies par sasniegto. Bet, ja gribam būt vēl labāki, tad aktīvāk jāieiet starptautiskajā apritē. Jāmācās no labākajiem piemēriem un jābūt tādā līmenī, lai mūs aicinātu mācīt citus. Vajadzīga ne tikai laba speciālista reputācija, bet arī valodu zināšanas. Protams, var atsaukties uz naudas trūkumu, bet tas ir jautājums par vistu un olu. Naudas nebūs, ja neiekļūsi augstākā apritē. Latvijā nebūs tādas algas kā Zviedrijā, kur strādā daudzi lietuvieši. Svarīgi, lai Latvijas basketbola sistēma ģenerētu nākamo treneru paaudzi, kas redzētu izaugsmes perspektīvu. Kurš būs konkurētspējīgs Eiropā, tas nepazudīs.
Ir bažas, ka nākamgad varētu būt solis atpakaļ - nebūs naudas, lai sagatavotos Eiropas čempionātiem…
Problēmas būs. Jau šogad visu darījām pēc iespējas taupīgāk. Samazinājumu juta visi - arī valstsvienības dalībnieki. Nākamais gads izskatās vēl sliktāks.
Kā krīzes apstākļos LBS sekmējas darbs ar sponsoriem?
Objektīvi iespējas palīdzēt basketbolam daudziem uzņēmumiem kļūst mazākas. Mums ir ļoti laba sadarbība ar Latvijas gāzi, Swedbank, LDz Cargo, Tele2, Adidas, Baltic Motors.... Strādājam arī citos virzienos. Sabiedrībā sākusies diskusija par to, vai uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām un lielajiem monopolistiem vajadzētu atbalstīt sportu. Tā patiesi ir nopietni apspriežama tēma. Manuprāt, jā - nacionālo izlašu līmenī. Bet tā ir arī valsts atbildības sfēra. Gandrīz nekur pasaulē jaunatnes izlasēm neizdodas piesaistīt sponsorus, un arī mūsu pieredze šajā ziņā ir līdzīga.
Netālā perspektīvā draud krīze jaunatnes sporta skolu sistēmā. Rudenī vērsāties Izglītības un zinātnes ministrijā, piedāvājot aktīvāk iesaistīties basketbola skolu darba koordinēšanā. Cik tālu esat tikuši?
Jā, varbūt daudzi domā, ka LBS ir teikšana par sporta skolās notiekošo, bet tā nav. Varbūt tikai sportiskajā līmenī, nevis juridiski vai finansiāli. Rudenī iesniedzām savu skatījumu ministrijai - ar domu pārņemt basketbola grupām atvēlētos līdzekļus, kurus varētu izmantot racionālāk. Konkrētas atbildes nebija. Tagad, kad līdzekļi tiek samazināti, viņi ir gatavi atdot kaut kādas funkcijas, bet bez naudas. Tāpēc mums ir svarīgi saprast un nofiksēt, ko un kā pārņemam.
No valsts nāk neskaidri, bet bēdīgi signāli - sporta skolām naudas pietikšot līdz gada beigām. Ko tālāk?
Liela nozīme būs pašvaldību nostājai, iespējām un rīcībai. Jāsaka paldies Rīgas, Ventspils, Liepājas, Valmieras un citām pašvaldībām, kuras mēģina rast risinājumus. Jāizvēlas prioritātes. Iespējams, cietīs sporta skolu direktori, bet jācer, ka ne treneri un audzēkņi. Atklāti jārunā ar vecākiem par palīdzību. Jāsaprot, ka nav jau runa par sportiskajiem rezultātiem vien - basketbols ir svarīga pēcskolas aktivitāšu daļa, kur veidojas personības, kas pretendē uz izcilību visās dzīves jomās.