Karjeras izvēlē jaunietim ārējā pasaule (darba tirgus, izglītības iespējas un vajadzības utt.) jāizsijā caur savu iekšējo pasauli (kas ir svarīgi jaunietim pašam). Šajā procesā ļoti palīdz pastrādāšana vasarā, prakse jebkādā darbā, jo tad arī rodas viela pārdomām, no kā secini, kas tev varētu patikt un kas nepatīk. «Ja neko nezini, neko neesi pieredzējis, tad nav arī nekā, ko pārdomāt un analizēt,» N. Kalēja saka.
Nākamais solis jau ir dažādu profesiju un to ikdienas padziļināta izpēte, kas arī nav paveicama īsā laika posmā. «Otrs variants - skatīties uz izglītības iespējām: kas no tā, ko varu atļauties un kas ir pieejams, atbilst manām interesēm,» VIAA eksperte teic.
Viņa norāda, ka pirms lēmuma pieņemšanas jaunietim jādomā arī par darba iespējām, to, kur ar iegūtajām prasmēm pēc tam varēs strādāt. Tomēr vadīties tikai pēc darba tirgus prognozēm un izvēlēties darīt to, kas ir pieprasīts un labi apmaksāts, taču pašam nepatīk - ilgi tā izvilkt nevarēs. «Nauda kā motivators darbojas īsu brīdi, un agri vai vēlu tevi izkonkurēs kāds, kas šo darbu ne vien prot, bet kam tas arī patīk,» teic N. Kalēja un piebilst - darba tirgus prognozes runā par lietām, kā valstij trūkst, taču tas neizslēdz, ka ir profesijas, kur pieprasījums ir ne tik daudzskaitlīgs. Prognozes arī var būt ļoti situatīvas un strauji mainīties, tāpēc jaunietim jāpadomā, ko viņš varēs darīt, ja situācija pamainīsies un viņa profesija piepeši vairs nebūs starp pieprasītākajām. «Svarīgākais ir attīstīt sevī uzņēmību tādā nozīmē kā spēju iet, meklēt, darīt, cīnīties, meklēt variantus. Visu mūžu vienā darbā nenostrādāsi, arī profesijas pašas attīstās, tajā nemitīgi ienāk kas jauns, mainās viss darba tirgus. Tāpēc vajadzība mācēt «nokrist uz visām četrām» ir ļoti liela. Jāspēj būt mobilam un fleksiblam,» skaidro eksperte.
Savukārt pirms mācību iestādes izvēles N. Kalējas kolēģe, VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vecākā speciāliste Indra Garā iesaka noteikti paviesoties skolā atvērto durvju dienās, apskatīties, kāda tā un tās pasniedzēji izskatās klātienē - tas par kaut ko liecina. Tāpat atvērto durvju dienas ir laba iespēja ne vien ļauties skolas sagatavotajai izklaides programmai, bet pašam uzdot būtiskus jautājumus: vai prakses vietas skolā tiek nodrošinātas vai jāmeklē pašam? Cik daudzi no skolas beidzējiem atrod darbu specialitātē? «Ja noskatītajā skolā nav konkursa vai ja tev nevar atbildēt uz šāda rakstura jautājumiem, sava izvēle vēlreiz nopietni jāpārdomā,» saka I. Garā.