Kaut arī dabā tā iekārtots, ka reizēm laika apstākļu dēļ iet bojā kāda daļa noteiktas sugas zvēru, A/s Latvijas valsts meži Medību un rekreācijas direktors Egils Ozols stāsta - lai palīdzētu dzīvniekiem pārlaist ziemu nebadojoties, tie jāpiebaro. Mēs esam iejaukušies dabas ritmā, iekārtojot lauksaimniecības zemes, apdzīvotas un atpūtas vietas, tāpēc izmainījusies arī dabiskā kārtība. Palīdzība visvairāk noder jau minētajām sugām: stirnām, briežiem, mežacūkām. Stirnām grūti atrast barību, ja sniega segas biezums ir 40-50 centimetru. Tāpēc, piemēram, Somijā stirnas nedzīvo. E. Ozols uzskata - lai pieradinātu dzīvniekus pie cilvēku noorganizētajām maltītēm, piebarošanu vajadzētu sākt jau rudenī, jo zvēriem jāpierod, ka noteiktā vietā viņus gaida ēdiens, taču nekas nav nokavēts arī ziemas otrajā pusē. Jāturpina piebarošana, līdz sniegs nokūst.
Atkarībā no tā, kur barība tiks nolikta, to atradīs atšķirīgas sugas pārstāvji. Piemēram, stirnas mēdz doties klejojumos ārpus meža, un tām barotavu var ierīkot meža malā, taču mežacūkas kokiem bagātas teritorijas atstāj nelabprāt, tādēļ tām mielasta vietas jāorganizē pašā mežā. Vai izvēlētā barošanas vieta ir dzīvnieku pastaigu maršruta zonā, vari noteikt, pavērojot pēdas sniegā. Nevajadzētu barotavas likt lielceļu malās, māju tiešā tuvumā, pie industriāliem objektiem (piemēram, rūpnīcām, kokzāģētavām), pie mežu jaunaudžu stādījumiem vai vietās, kur dzīvniekiem grūti vai bīstami piekļūt. Tērvetes dabas parkā ierīkota barotava zvēriem un netālu - skatu tornis. Var paņemt līdzi termosu ar karstu dzērienu un sagaidīt, kādi dzīvnieki nāks pamieloties. Pārsvarā meža iemītnieki tomēr ir visai piesardzīgi un no drošā patvēruma klajākā vietā iznāk, kad sāk jau krēslot. Galvenais, kas jāielāgo, - ja cilvēks sācis meža zvērus piebarot, tas jāturpina regulāri, jo viņi ar ēdiena esamību rēķināsies un nesaņēmuši var aiziet bojā. Regulāri nenozīmē katru dienu. Pietiks, ja mežu apciemosi brīvdienās - sestdienā vai svētdienā. Stirnām garšo siens, ja iespējams, sagādā palielu klēpi, briežiem un mežacūkām - graudi. Pacienā meža iemītniekus arī ar dārzeņiem - burkāniem, kāpostu lapām, bietēm, kartupeļiem, kāļiem.