Izslēgt biedru, ar kuru pieredzētas kopīgas gaitas organizācijā, nav nekas tāds, ko kāds steigtu darīt pie pirmās iespējas. Ilgi centāmies pārliecināties, vai nevar citādi. Nevarēja nemanīt, ka Demokrātisko patriotu (DP) organizācija, kas pirms pašvaldību vēlēšanām faktiski nostājās pret Nacionālo apvienību, Jāni Bordānu reklamē faktiski kā savu seju. Ministrs DP biedrus pieņēma sev padomnieku statusā, kamēr pašu partijas biedri drīzāk jutās nesadzirdēti. Esmu ar Jāni daudz runājis, tāpat Gaidis, tāpat Roberts Zīle... Es lūdzu tikai vienu solījumu: apliecināt, ka nekandidēs no kādas citas partijas saraksta. Solījuma nebija. Norobežoties no DP partijas veidošanās procesiem Bordāns atteicās. Slavenā preses konference par administratoriem bija jau pēc visām šīm sarunām. Manuprāt, tā kalpo kā preventīvs līdzeklis, lai iespējamā izslēgšana izskatītos pēc izrēķināšanās. Sarunas bijušas daudz. Starp citu, vēl piektdienas rītā sazinājos ar Jāni un pateicu viņam paldies par kopdarbu, un paudu nožēlu, ka viss attīstījies tieši tā. Abpusēji vienojāmies cerībā, ka nākotnē vēl var gadīties sadarboties. Vēlāk sēdē Jānis izrādīja izbrīnu par lēmumu, bet tajā brīdī tas tiešām vairs nevarēja būt pārsteigums. Man tā mazliet izskatās pēc spēles uz publiku. Var jau būt, ka kļūdos.
Vai esat dzirdējis versiju, ka Demokrātiskie patrioti jau «saknē» bija ieplānoti, lai vēlāk kļūtu par konkurentiem NA?
Sākotnēji DP bija biedrība, kuras galvenais iniciators bija Dāvis Stalts. Biedrības biedri vēlējās kandidēt vienlaicīgi no diviem sarakstiem: no Zatlera Reformu partijas un Nacionālās apvienības. Zatlera partija no šādas iespējas atteicās pirmā. Arī mūsu partijā bija ļoti atšķirīga attieksme pret Staltu, un arī Jāņa Bordāna daudzkārt mainītās partijas, sākot ar Latvijas ceļu, turpinot ar Pilsonisko savienību un tad nonākot pie NA, nelikās labs arguments. Man jāuzņemas atbildība, ka pierunāju biedrus tomēr ņemt DP vēlēšanu komandā. Dāvja darbība šķita šķeltnieciska jau no paša sākuma. Pastāvīgas intrigas, ambīcijas, pārmērīgs pašvērtējums... Tas raisīja biedru neapmierinātību. Ar Jāni sākotnēji veicās labāk. Kāpēc viņiem bija jādibina jauna partija? Bez pierādījumiem nevienu negribu apvainot. Esmu pārliecināts vien par to, ka šāds process nāk par labu Saskaņas centram. Jo vairāk veidosim mazpartijas, jo vairāk balsu aizies zudumā. Jaunās partijas līderes Lienes Cipules izteikumi, ka nepilsoņu Latvijā ir par daudz, rada arī ideoloģiska rakstura jautājumus. Vai tagad dosim visiem pilsonību?
Iespējams, NA virzītā Baiba Broka nebūtu slikta tieslietu ministre, bet vai šādā gadījumā tas neradīs problēmas NA darbībai Rīgas domē, kur viņa vada frakciju, un galu galā Eiropas Parlamenta kampaņā, kurā, cik zinu, viņai bija atvēlēta svarīga loma?
Par šo gala lēmums būtu jāpieņem Baibai Brokai. Es ļoti labprāt viņu redzētu ministra amatā. Rīgas domes panākumi Baibai bija liels uzticības mandāts no pilsoņu puses. Manuprāt, šis mandāts uzliek pienākumu būt redzamākam līderim nekā opozīcija pašvaldībā.
Ja labticīgi pieņemam, ka partiju ziedotāju bāzi ikviens var apskatīt un pats izdarīt secinājumus, ka šī informācija ir patiesa, tad kāpēc tomēr nenorimst NA saistīšana ar maksātnespējas administratoriem?
Ļoti vienkārši. Izgāzās mīts ar čečenu mafiju, izgāzās mīts par NA kā Lemberga partiju, tāpēc jārada jauns mīts. Tas nekas, ka partijā ir tikai viens maksātnespējas administrators un tas pats tikko nolika sertifikātu. Tas nekas, ka citām partijām administratori ziedojuši vairāk. Maksātnespējas administratori pavisam nav draugos ar ārvalstu komercbankām, kas savukārt tiek bieži minētas kā Vienotības «aizmugure». Līdz ar ko šobrīd sakrīt daudzu intereses: Šlesera un Šīna uzturēšanās atļauju kampaņā administratori izvēlēti kā antitēls, nepatīk viņi arī komercbankām, t. s. sorosieši savukārt necieš Aigara Lūša konservatīvos politiskos uzskatus. Pret NA izveidojusies tiešām varena un ļoti naudīga opozīcija. Administratori paši par sevi nav nekas labs vai slikts. Tā ir tāda pati profesija kā tiesnesis vai zobārsts, kādam viņi patīk, kādam ne. Šobrīd administratoru vārds ticis zem sitiena galvenokārt politisko apstākļu dēļ.
Decembrī ieplānots NA kongress. Pēdējie mēneši apvienībai bijuši vētraini. Kongress būs vairāk tehnisks, vai arī tiks skartas apvienības identitātes, taktikas un stratēģijas tēmas?
Kongress būs pieteikums nākamajām vēlēšanām, kuras šoreiz būs Latvijas vēstures krustceles. Jā, laiks ir bijis vētrains, bet mums būs par ko atskaitīties vēlētājiem. Būtisks lūzums dzimstības veicināšanā, nozīmīgs līdzekļu pieaugums kultūrai, cīņa pret Latvijas izpārdošanu un imigrāciju... Jāiezīmē turpmākie darbi un mērķi. Noteikti paudīsim stingru atbalstu Satversmes preambulas idejai. Nozīmības ziņā tā līdzinās referendumam par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.