Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Jāstrādā līdz 70 gadiem

Satraucoša ir lielā vienprātība, ar kādu tiek sūtītas protesta vēstules pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Jauni cilvēki vēlas novecot tāpat kā XIX gadsimtā - ātri un bezcerīgi. Izpratne par cilvēka vecumu un darbaspējām mums nāk līdz no iepriekšējiem gadsimtiem. Trīs večas Skroderdienās Pindacīša, Tomuļmāte un Bebene patiesībā bija burvīgas otrās jaunības meitenes - Pindacīša ap četrdesmit gadu veca, bet abas pārējās - ne vecākas par piecdesmit.

Iedomājieties Tomuļmātes, Pindacīšas un Bebenes lomā Solvitu Āboltiņu, Ilzi Viņķeli un Žanetu Jaunzemi-Grendi. Tātad 40-50 gadu - kas vēl XVIII gadsimtā bija sirms vecums, šodien ir dzīves vidusceļš, bet nereti - labākie gadi. Visā pasaulē pieaug ne tikai vidējais dzīves ilgums, bet arī dzīves kvalitāte vecumdienās. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā šis pieaugums ir ievērojami ātrāks, jo padomju gados mēs bijām no Eiropas atpalikuši. Tā ik pa četriem gadiem vidējais Latvijas dzīves ilgums pagarinās par vienu gadu, proti, mūsu vidējais dzīves ilgums jau ir piecus gadus garāks nekā 1992. gadā. Šos rādītājus mēs vēl uzlabosim un 2032. gadā dzīvosim vidēji 6-7 gadus ilgāku mūžu nekā šodien, turklāt dzīvosim rosīgāk. Tiem, kuri šodien sadzīvojuši 50 vai 60 gadus, visai droši var apgalvot - nāksies nodzīvot līdz 90 vai 100 gadiem. Tātad ar lielu daļu mēs tiksimies 2050. gadā. Un tā kā nav ne mazākās cerības, ka valsts, bērni, mazbērni varēs uzturēt pensionāru no 62 līdz 100 gadiem, tad jāsamierinās, ka nāksies vēl ilgi strādāt. Es ļoti labprāt strādātu līdz 75 gadiem, ja zinātu, ka atlikušos gadus saņemšu pensiju. Nepalielinot pensijas vecumu, pensiju sistēma vienkārši sairs un vecāka gadagājuma latvieši saņems izdzīvošanas pabalstus. Galvenais arguments pensijas vecuma iesaldētājiem ir - ja vīrieša pensijas vecums tiks pacelts līdz 70 gadiem, viņam pensijā nekad neiznāks padzīvot, jo vidējais vīrieša mūža ilgums ir 68,5 gadi. Pareizi - vidējais, jo šo vidējo rada bērnu mirstība, bet galvenokārt tie, kas jauni ielec ūdenī un pārlauž sprandu, trīsdesmitgadnieku vecumā noslīkst bļitkojot tur, kur vēl nav ledus, četrdesmitgadnieku vecumā vienkārši nositas ar mašīnu vai pakaras, bet piecdesmitgadnieku vecumā nomirst ar infarktu no pārsmēķētām artērijām. Otra puse pārdzīvo šos 68,5 gadus un var nodzīvot līdz simt gadiem. Visiem tiem, kuri dzīvo cerībā, ka nomirs ātrāk un savus 100 gadus nesasniegs, varu atkārtot - sadzīvosiet gan un apniksiet ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem mazmazbērniem. Tiesa, lielai daļai būs pamainītas detaļas. Turklāt nāksies samierināties ar hroniska slimnieka statusu, jo liela daļa no detaļām, īpaši asinsvadi, aizkuņģa dziedzeris, aknas, nieres un diemžēl arī smadzenes, vienkārši nolietosies un strādās nepilnvērtīgi. Veselības aprūpe uz zemeslodes ir iekārtota tā, ka cilvēks visvairāk līdzekļu no veselības aprūpes budžeta tērē sava mūža pēdējos divos gados. Tas nozīmē, ka maksājam visu mūžu, bet atpakaļ iemaksāto kā zāles un terapiju saņemam pēdējos dzīves gados. Tieši tāpat ir ar pensiju - iemaksājam sociālo nodokli visu mūžu, bet atpakaļ saņemsim tikai dzīves beigās. Atgriezīsimies pie mūsu vecumdienām 2050. gadā. Negribētos šajā laikā gulēt gultā un tikt barotam ar zondi, un gaidīt pamperu maiņu. Sabiedrības veselības zinātne ir pierādījusi - tie, kuri kustas, nenonāk tajā grupā, kur vajadzīgs simtprocentīgs cita cilvēka atbalsts. Cilvēka ķermenis ir veidots, lai kustētos. Regulāra fiziskā aktivitāte ievērojami samazina pāragras nāves risku. Tātad pats galvenais, lai mēs 2050. gadā satiktos un varētu apspriest politiskos jaunumus, jaunības aizrautības un vēdera izejas aktualitātes, ir - fiziskās aktivitātes un sports. Sports vismaz piecas reizes nedēļā, vismaz pusstundu katru reizi, vismaz līdz sviedriem. Optimāli būtu katru dienu veikt 10 000 soļu. Tas ir vismaz astoņi līdz desmit kilometru soļiem, skriešus vai slēpojot. Otrs noteikums, lai 2050. gadā mēs satiktos aktīvi un rosīgām smadzenēm, ir nesmēķēt un nedzert vairāk par vienu glāzi vīna vai kausu alus dienā. Trešais noteikums būtu gudri ēst. Nelietot sāli un transtaukskābes, ierobežot cukuru. Cik vien iespējams daudz ēst saknes un dārzeņus, šķiedrvielas. Ceturtais ir mīlēt sevi. Neviens neko (t. sk. veselību) klāt nepienesīs. Tikai pats var rūpēties par sevi un dzīvot garu, pilnvērtīgu mūžu aktīvi un gudri. Un gudra dzīvošana nozīmē arī darbu vismaz līdz 70 gadu vecumam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Saeima iesaldē atalgojumu valdēs un padomēs

Lai uz diviem gadiem iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, Saeima vakar galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Publiskas pers...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?