Valters Stirna (25) ir maksas pirmā gada rezidents kardioloģijā, jo «šī specialitāte ir vistuvākā sirdij». Rezidentūrā viņš bauda mācīšanos un darbu Stradiņa slimnīcā, taču viņam nav ne jausmas, kur pēc rezidentūras viņš strādās. Ļoti daudzus topošos ārstus satrauc jautājums - vai pēc trim, pieciem gadiem viņi Latvijai būs vajadzīgi?
Gan šis jautājums, gan arī jautājumi par rezidentūras vietu skaitu un sadalījumu pa specialitātēm trešdien tika iztirzāti Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) konferencē Kam vajadzīgi jaunie ārsti? LJĀA norāda uz problēmu - joprojām nav izstrādāta cilvēkresursu programma nākamajiem gadiem, tādēļ nevar būt skaidri zināms, cik un kādās specialitātēs jaunie mediķi būs vajadzīgi. Šo programmu Veselības ministrija (VM) bija plānojusi izstrādāt līdz šā gada 1. maijam. VM pārstāvis Oskars Šneiders Dienai tikai norādīja, ka «šī programma ir apjomīgs dokuments, ko tik īsā laikā kvalitatīvi nevar sagatavot», tādēļ VM lūgs pagarināt izstrādes termiņs.
«Plānošanai vajadzētu iet pa priekšu finanšu sadalījumam. Mēs jau kuro gadu sadalām finanses un tad sākam plānot, cik vietām mums pietiks. Nav ne normālas īstermiņa, ne ilgtermiņa plānošanas,» uzsver Maija Radziņa, LJĀA prezidente. Piemēram, finanses tieši skar jauno rezidentūras konkursu - vispirms jau būtu jāzina, cik būs vajadzīgi rezidenti, kuri četrus piecus gadus mācīsies un izmantos valsts budžeta līdzekļus. M. Radziņa norāda: «Ja valstī nav plānošanas, neviens nezina, vai Latvijā gadā vajadzēs 10 pediatrus vai 13. Un vai es nebūšu 13. rezidents. Beigās es būšu sistēmiski izgrūsta no Latvijas.» Varbūt Latvija gatavo mediķus Eiropas Savienībai? - viņa jautā.
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš uz vairākiem jauno mediķu jautājumiem tieši un skaidri neatbildēja. Piemēram, kāpēc joprojām uzņem ap 200 medicīnas studentiem gadā, ja valstī ir jau konstatēta ārstu pārprodukcija. Pats R. Muciņš konferencē jau iepriekš rādīja skaitļus, ka no aptuveni 12 100 Latvijas sertificētajiem ārstiem tikai 8389 strādā savā pamatspecialitātē. «Secinājums ir, ka mums ir zināmas rezerves un ka piedāvājums ārstu darba tirgū pārsniedz pieprasījumu,» viņš skaidroja. R. Muciņš iepazīstināja arī ar citām pro-blēmām, piemēram, ārstu novecošanos. 39% ārstu ir vismaz 61 gadu veci, jaunāki par 30 gadiem (arī rezidenti) ir 22%.
Taču R. Muciņš izpelnījās skaļus aplausus brīdī, kad viņš nosauca skaitli «ap 170» ar to domājot šogad prognozēto rezidentūrā uzņemamo skaitu. Acīmredzot studenti bija baiļojušies, ka skaitlis būs mazāks. Pēcāk gan viņš teica, ka par to vēl būšot diskusijas. M. Radziņai gan nav īsti izprotams, kādēļ tieši tik, nevis 200 vai 130. Viņa arī saka - nākamajos gados rezidentūra būs nepieciešama arvien vairāk un vairāk studentiem, jo pirms sešiem gadiem «inerces dēļ» uzņēma ap 300 studentiem.