Dzīvotspējīgas idejas
Dzīvotspējīgas ir, bet inovatīvu maz, tā šī brīža biznesa ideju vidi vērtē Hipotēku bankas atbalsta programmu pārvaldes Biznesa uzsācēju kreditēšanas daļas vadītājs Dainis Dembovskis.
Kas jauns pie mums biznesā rodas ļoti lēni, pārsvarā notiek krīzes dēļ atbrīvojušos nišu aizpildīšana. Turklāt brīvās nišas, norāda bankas eksperts, tiek aizpildītas ļoti ātri.
No pāri par 700 projektiem, kas Starta programmas ietvaros šogad izskatīti Hipotēku bankā, zaļā gaisma dota ap 60%. No tiem 90% ir biznesa plāni, kas radīti minēto nišu aizpildīšanai, un tikai aptuveni 5-6% gadījumu tiek radīti tiešām jauni produkti vai pakalpojumi.
Pavisam niecīgs (ap 1%) ir to biznesa plānu skaits, kas orientēti uz ārējiem tirgiem, bet ap 3% ir tādi, kuru jaunradītais produkts varētu aizstāt ko agrāk Latvijā importētu.
Inovatīvu biznesa projektu ideju problēma ir tā, ka vismaz sākuma stadijā tiem grūti pierādīt tirgu, bet šodien pats galvenais kritērijs ir tirgus, t. i., vai būs kāds, kam tava inovatīvā biznesa ideja vai produkts ir vajadzīgs un kas būs par to gatavs maksāt, pauž Biznesa uzsācēju kreditēšanas daļas vadītājs.
Bankas vēlme, klāsta Dembovskis, ir, lai biznesa idejas, kas tiek pieteiktas Lec biznesā!, būtu inovatīvas un dzīvotspējīgas, uzsvaru liekot tieši uz inovatīvumu, jo pretējā gadījumā šādam ideju konkursam būtu maza jēga.
Biznesu sākt pašlaik varbūt ir grūtāk nekā brangajos pirmskrīzes gados, taču jaunajiem uzņēmējiem, kas to dara, ir krietni vien vairāk izredžu izdzīvot un nākotnē sekmīgi strādāt nekā viņu priekšgājējiem, jo biznesu tie sāk daudz piesardzīgāk, atzīst Dembovskis.
Pašlaik investīcijas biznesa sākšanai ir divas - trīs reizes mazākas nekā tas bija pirmskrīzes laikā, tādējādi arī daudz mazāki ir sākotnējie riski.
Krīzē mācību guva gan bizness, gan arī bankas, kuras patlaban klientu biznesa plānus izvērtē daudz rūpīgāk, nekā tas bija pirmskrīzes laikā, kā arī daudz ciešāk sadarbojas ar kredītņēmējiem.
Dembovskis gan kā kreditēšanas daļas vadītājs, gan bankas kredītkomitejas loceklis ir viens no jauno biznesa ideju un plānu galvenajiem vētītājiem un tādēļ gana labi redz arī kļūdas, ko pieļauj jaunie censoņi.
Tirgus jāpēta kārtīgi
No pērngad Lec biznesā! iesniegtajiem biznesa projektiem atsijājās aptuveni 80%, un gan biznesa ideju pieteikumos, gan biznesa plānos kļūdas bija līdzīgas, jo pirmais ir otrā koncentrēts izklāsts, skaidro Dembovskis.
Bieži nākas sastapties ar gadījumiem, ka jaunais cilvēks, kas vēlas sākt savu biznesu, nav pietiekami rūpīgi izpētījis tirgu. Tas jādara gana rūpīgi, pievēršot uzmanību attiecīgās tirgus nišas interesei par piedāvājamo produktu vai pakalpojumu, potenciālo klientu maksātspējai u. tml. Ierobežotā Latvijas tirgus apstākļos, īpaši darbojoties ārpus Rīgas, svarīgs rādītājs izvēlētā biznesa rentabilitātei ir potenciālo klientu apjoms.
«Visi jau grib lēti un tai pašā laikā kvalitatīvi,» konstatē Dembovskis: «taču, lai sasniegtu augstu kvalitāti, nepieciešams arī salīdzinoši lielāks ieguldījums, bet, lai to atpelnītu, ir vajadzīgs gana liels klientu skaits.»
Te nepieciešams atrast kompromisu. Turklāt nedrīkst iebraukt arī otrā grāvī, uzsvaru liekot tikai uz zemāko cenu, vairāk vajadzētu izcelt biznesa rozīnītes - tās kvalitātes, ar ko piesaistīt klientu.
Nākamā kļūda, uz ko norāda bankas speciālists, ir pārāk lielas sākotnējās investīcijas. Sākot biznesu, jārēķinās: jo lielāks bizness, jo lielāki riski - vairāk konkurentu u. tml.
Nauda šodien vērtīgāka
Grūtības biznesa sācējiem rada arī nepietiekami rūpīga naudas plūsmas plānošana. «Viens un tas pats naudas daudzums ir vērtīgāks šodien nekā rīt - to der atcerēties katram biznesa uzsācējam,» saka Dembovskis.
Iegādājoties iekārtas, darba instrumentus u. c., vienmēr jārēķinās, vai tie tiks pietiekami noslogoti, rentabli. Varbūt labāk biznesu sākt ar lētu, lietotu iekārtu, vispirms gan izpētot tās remonta izmaksas.
Biznesa sācējam jābūt reālistam, arī cerot uz ātru ienākumu gūšanu. «Izmaksas jau vienmēr skrien pa priekšu, ieņēmumi nāks tikai pēc tam,» tā Dembovskis. Plānojot naudas plūsmu, jārēķinās, ka var gadīties aizķeršanās un ieņēmumi aizkavējas. Tādēļ ir svarīgi paredzēt gana lielu naudas rezervi. Pieredze darbā ar neskaitāmiem biznesa projektiem liecina, ka šādu aizķeršanos var būt daudz - kavēti maksājumi, iekārtas, kas nedarbojas, pircēji, kuru nav tik daudz, kā bija cerēts, konkurentu aktivitātes utt.
Nebaidieties izmantot bankas vai investoru līdzekļus, biznesa sācējus iedrošinot, saka Dembovskis, tos kombinējot ar dažādiem valsts atbalstiem jaunajiem uzņēmējiem, kas tagad Latvijā ir plaši pieejami, bet savus līdzekļus paturiet rezervei.
Pie liela uzņēmuma sāniem
Raksturojot jauno biznesa aizsācēju vidi, Dembovskis norāda, ka salīdzinoši daudz jaunu produktu rada mazie uzņēmumi, kas strādā pārtikas rūpniecībā. Te parādās arī pa kādam importētās produkcijas aizstājējam, kas, piemēram, sāk ražot makaronus.
Līdzās ir, no mārketinga viedokļa raugoties, interesanti ēdināšanas uzņēmumi, kas veiksmīgi atraduši savu nišu.
Neliels skaits no jaunradītajiem ir informācijas tehnoloģiju (IT) programmēšanas pakalpojumu sniedzēji vai IT tehnikas remontuzņēmumi.
Taču veiksmīgākie aizsākumi, lēš Dembovskis, ir tie mazie uzņēmumi, kas atraduši savu vietu un darbojās kāda lielāka uzņēmuma paspārnē, izmantojot tā ražošanas procesā radušos pārpalikumus un uz šādas bāzes tālāk radot jaunus produktus. Līdzīgi mazais uzņēmums var veikt kādu darbību ražošanas ciklā, ar kuru lieluzņēmumam nav izdevīgi ķēpāties.
Tas, vai mazais bizness izdosies, ir atkarīgs gan no izvēlētās biznesa nišas, gan arī no paša cilvēka, kā viņš prot savu biznesu attīstīt un cik daudz darba viņš tur iegulda.