Visu paši
Brīdī, kad Diena ierodas Elejas bērnu un ģimeņu atbalsta centra Jauniešu mājā, tiek gatavota šampinjonu zupa un pildītas kartupeļu pankūkas ar gaļu. Produktus jaunieši iegādājušies paši, tāpat arī ēdienu gatavo paši. Sociālā aprūpētāja Sandija, savā ziņā jauniešu mamma, stāv blakus, bet nepalīdz - jauniešiem jāmācās. Galvenais ēst taisītājs šodien ir Viktors, viņam pienākusi kārta dežūrēt virtuvē, bet viņš par to nebēdājas - bieži dežūrām piesakās pats, jo ēst gatavot patīk. Kā atzīst citi, viņam sanāk. Jauniešu mājas iemītniece Karīna gan piebilst, ka viņai tik gludi neiet - kādu reizi, kad cepti pelmeņi, atbraukuši ugunsdzēsēji.
Galvenais jauniešu mājas mērķis ir iemācīt bērniem, kuri palikuši bez aizgādņiem, patstāvību, lai sagatavotu viņus turpmākai dzīvei. Tāpēc arī budžetu bērni plāno paši. Ar padomiem gan palīdz Sandija, kura dzīvo kopā ar jauniešiem, lai ikdienā sniegtu atbalstu. Viņa Dienai skaidroja, ka katram bērnam dienā ir paredzēti 2,8 lati, bet skolas laikā 2 lati, jo pusdienas nodrošina izglītības iestāde. Tā kā nauda uzreiz tiek saņemta par piecām dienām, katru reizi notiek rūpīga plānošana, pēc kuras visi kopā dodas iepirkties. Pirmā iepirkšanās vieta ierasti ir Jelgavas tirgus, kur jaunieši iegādājas svaigu gaļu. Ēst bērni cenšas veselīgi, un to daļēji veicina arī noteikumi - pirkumu čekos nevar parādīties, piemēram, kečups un Vegeta. Tāpat jauniešiem jāplāno apģērba, saimniecības un skolas preču iegāde. Piemēram, katram bērnam gadā paredzēti 100 latu apģērba iegādei, un katram pašam ir jāizdomā, kad un kādu apģērbu labāk iegādāties. Šobrīd dažiem palikuši vien 30 latu, bet vēl jau jāpērk rudens un ziemas drēbes, piebilst Sandija.
Jauniešiem jāplāno arī lielāki izdevumi, piemēram, mēbeļu iegāde un remonts. Sarunā bērni ieminas par sienu krāsošanu istabās, bet saņem atteikumu, jo plāni nav pieteikti laikus. Vairāki uzlabojumi jaunieši mājā gan panākti, piedaloties dažādos projektos. Piemēram, pavisam drīz jauniešiem būs volejbola laukums, lapene, ugunskura vieta un sakopta apkārtne, ko īstenos Eiropas Savienības projektā.
Lai dzīvotu jauniešu mājā, bērniem jāievēro arī noteikumi. Par to neievērošanu pienākas sods. Piemēram, ja bērns kavē skolu vai smēķē, netiek izsniegta kabatas nauda vai tiek ierobežota piekļuve internetam. Soda mēri gan izstrādāti kopā ar bērniem, lai radītu lielāku izpratni par to nepieciešamību. Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra Elejas filiāles vadītāja Nellija Veinberga Dienai gan norāda, ka problēmu nav daudz, jo visi bērni ir motivēti un arī viņu sekmes skolā ir labas. Kā atzīst paši jaunieši, nav tādu dienu, kad varētu vienkārši gulēt pie televizora un neko nedarīt. Ja nav jāpiedalās kādās sporta sacensībās, nometnēs vai netiek organizēti kādi izbraucieni ārpus jauniešu mājas, tomēr ir pienākumi mājās, īpaši, ja iekrīt dežūra un ir jātaisa citiem pusdienas.
Gaida ģimenes
Sarunā ar Dienu bērni vadītājai sāk prasīt par audžuģimenēm. Karīna, kura nākošgad ies 9. klasē, pašlaik gaida atbildi no ASV. Kāda ģimene par viņu tur ir izrādījusi interesi, bet meitene atzīmē, ka vēlas tur tikai ciemoties, pavisam nepalikšot. Lai gan Karīnas tēvs dzīvo netālu, tomēr pie viņa palikt nevar, tēvam atņemtas vecāku tiesības. Savukārt iepriekšējā audžuģimene Karīnai nav patikusi - pēc divām tur pavadītām dienām viņa aizbēgusi. Savukārt viņas brāļi tur palikuši dzīvot. Karīna aizbildinās, ka jauniešu mājā ir jautrāk un viņai šeit jānodzīvo vēl tikai divi gadi. Ko meitene darīs pēc tam, gan nezina - iespējams, turpinās mācības vidusskolā. Karīnas draudzene Vika gan atzīst, ka labprāt dotos pie kādas ģimenes, bet par viņu interese nav izrādīta. «Parasti jau ņem tos mazākos. Pirms pāris gadiem gan ņēma tikai tos, kam bija 16 gadu, bet mani nepaņēma,» nosaka meitene. Viņa pastāstīja, ka bērnunamā ir jau kopš astoņu gadu vecuma un nonākusi šeit tēva vainas dēļ.
N. Veinberga norādīja, ka ne visi vecāki, kuriem atņemtas vecāku tiesības, interesējas par bērniem. Tikai daži nokārtojuši iespēju bērnus satikt garākās brīvdienās. Tomēr viņa atzīmē, ka bērni jau ir lieli un, piemēram, saprot, ka vecāki dzer, tāpēc pie viņiem brīvdienās neraujas.
Nepieciešams vairāk
N. Veinberga atzīst, ka šādas jauniešu mājas Latvijā nepieciešamas vairāk. «Te dzīvot jauniešiem ir citādi nekā ar visiem kopā bērnunamā, šī ir sava veida privātmāja. Tāpēc arī sabiedrība šos bērnus uztver citādi. Jauniešiem vairāk nav sabiedrības zīmoga - bērnunama bērns. Ja šādu māju būtu vairāk, stereotipi varētu pazust pavisam,» sacīja N. Veinberga.
LM sola, ka līdz 2020. gadam Latvijā darbosies 30 jauniešu māju, lai visās bērnu aprūpes iestādēs dzīvojošie bērni varētu apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes. No 2014. līdz 2020. gadam šim mērķim paredzētais finansējums ir Ls 2 467 500, no kuriem 85% ir Eiropas Sociālā fonda finansējums, bet 15% - pašvaldības budžeta, Dienai norādīja LM pārstāve Zane Brīvmane. Savukārt līdz šim jauniešu māju izveidē ieguldīti 192 904 lati, izveidojot astoņas jauniešu mājas. Pirmā jauniešu māja 2006. gadā ar valsts līdzfinansējumu 30 000 latu apmērā izveidota Madonā, Dienai norādīja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākais eksperts Lauris Neikens.
Patlaban būvniecības darbi uzsākti Smiltenē, kur novembrī 10 Smiltenes novada bērnu un ģimenes atbalsta centra jauniešu varēs sākt dzīvot jauniešu mājā. Šajā gadījumā gan tiks veidoti divi dzīvokļi. Pašlaik tiek renovētas telpas un veidots interjers, bet oktobrī plānots dzīvokļus iekārtot. Kopējās projekta izmaksas ir 22 500 latu, no tiem 18 000 latu finansē LM.