Astma ir hronisks elpceļu iekaisums, ko var izraisīt alergēni, vīrusi, stress, fiziska slodze un citi kairinātāji. Ja cilvēks, kuram ir astma, nonāk saskarē ar astmas alergēnu vai kairinātāju, saraujas bronhu sieniņu gludā muskulatūra un elpceļi kļūst šaurāki, sākas iekaisums bronhu gļotādā, kura izklāj elpceļu iekšējo sieniņu, un sākas elpceļu gļotādas tūska, veidojas gļotains sekrēts. Hroniskais iekaisums un elpceļu sašaurināšanās astmas pacientiem izpaužas kā klepus un čīkstēšana, spiedoša sajūta krūtīs.
Astmas ārstēšana nenotiek vienā dienā, tai ir nepieciešama pacienta un ārsta cieša sadarbība ilgā laika periodā - gan apzinot astmas izraisītājus un pēc iespējas izvairoties no tiem, gan lietojot medikamentus. Astmu vēl nevar pilnībā izārstēt, bet ar medikamentiem iespējams to labi ārstēt un efektīvi kontrolēt slimības gaitu. Nopietni regulāri elpošanas traucējumi, piemēram, elpas trūkums, ir tikai īpaši smagas un neārstētas astmas gadījumā. Ja papildus ārstējošiem medikamentiem ir nepieciešams bieži lietot arī atvieglojošās glābējzāles, jāvēršas pie ārsta, lai kaut ko mainītu astmas terapijā. Interneta vietnē sniegti ieteikumi astmas pacientam - nesmēķēt, ievērot aktīvu dzīves veidu, stiprināt imunitāti, lai izvairītos no vīrusu infekcijām, kas ir galvenais smagu astmas uzliesmojumu cēlonis, kontrolēt astmas norisi ar minimālu medikamentu devu un nepārtraukt to lietošanu arī tad, kad jūtas labi.
Pasaulē ar bronhiālo astmu slimo apmēram 300 miljoni cilvēku. Latvijā ar astmu dažādās vecuma grupās slimo aptuveni 2-5% iedzīvotāju.