Ļoti nozīmīgs! Labākai sapratnei tas jāšķiro Krievijas Federācijas un krievu nacionālistu ietekmē pašā Ukrainā, kur tas sacenšas ar ukraiņu nacionālismu. Krievijas ārējā ietekme ir liela, bet ne izšķirīga - tikai 10% prokrieviskā elektorāta par noteikto kandidātu domā balsot tikai tāpēc, ka viņu atbalsta Krievija. Viktora Janukoviča un viņa Reģionu partijas veiksme skaidrojama ar krievu nacionālismu Ukrainas iekšienē. Viņu mērķis ir ieviest krievu valodu par oficiālo valsts valodu. Tam sekotu ukraiņu valodas izstumšana no valsts pārvaldes, tieslietām un pašvaldībām pusē Ukrainas. Tam piemērs ir Krimas Autonomā Republika. Tur oficiāla ir gan ukraiņu, gan krievu un tatāru valoda. Tomēr pēc 14 gadiem šādas prakses Krimas parlamentā nav bijis nevienas ukraiņu vai tatāru valodā noturētas parlamenta vai valdības sēdes.
Krievijas Federācijas ietekme uz Ukrainas vēlēšanām un politiskajiem procesiem vispār ir liela un var tikt salīdzināta ar ES ietekmi, tomēr tā nav izšķirīga. Nozīmīgāki ir Ukrainas pašas nacionālisti. Tos atbalsta 30%―35% iedzīvotāju, un tas gan ir izšķirīgi šajās vēlēšanās un vispār politikā.
Pašreizējais prezidents ir teicis, ka Krievijas lobijisma ziņā neredz atšķirību starp Jūliju Timošenko un Viktoru Janukoviču. Cik adekvāti tas ir?
Tas nav uzticams apgalvojums, jo J.Timošenko galvenais elektorāts ir proukrainisks. Tas reģionu starpā atšķiras spektrā no nacionālistiem līdz vienaldzīgajiem, bet tas noteikti nav prokrievisks elektorāts. J.Timošenko mērķis ir savstarpēji izdevīga sadarbība. Tomēr viņa iestājas arī par Ukrainas enerģētisko neatkarību, sevišķi kodolenerģiju (Ukrainai ir lielas urāna iegulas un droši atomreaktori). V.Janukovičam savukārt nav savas alternatīvas par sadarbību ar Krieviju un Ukrainas enerģētisko drošību.
Kādi bez valodas politikas ir abu kandidātu iekšpolitiskie uzstādījumi?
V.Janukoviča programmā ir vairāki punkti par labu lielajam kapitālam un uzņēmumiem: nodokļu samazinājums lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli cels. To lieluzņēmēji nemaksās, jo viņu nauda ir ofšoros. Ne J.Timošenko, ne V.Janukovičam nav īpašas atbalsta programmas mazajiem uzņēmējiem, un eksperti sagaida nodokļu palielināšanu, sevišķi no V.Janukoviča. J.Timošenko gan ir daudz darījusi, lai atbrīvotu vidējos un mazos uzņēmējus no administratīvā sloga, kas mazinājis korupciju un vienkāršojis darbu. Tāda politika varētu turpināties viņas prezidentūras laikā.
J.Timošenko jau daudz ir darījusi Ukrainas pašpārvaldes attīstībā un, visticamāk, to turpinātu. V.Janukoviča pašvaldību reforma ir miglaina, lai gan viņam iepriekšējā valdībā šai jautājumā bija labs speciālists.
V.Janukovičs līdz ar prezidenta pilnvarām pilnīgi noteikti atlaistu parlamentu (Verhovna Rada), J.Timošenko nostāja gan nav skaidra. Jebkurā gadījumā pēc vēlēšanām parlamenta darbā varam sagaidīt nestabilitāti.
J.Timošenko sevi pierādījusi kā stingru politiķi un spētu būt aktīva prezidente. V.Janukovičs, par spīti «dzelzs saimnieka» mītam, valdībā bijis diezgan neaktīvs, viņš aktīvi neatbalsta reformas un korupcijas apkarošanu. Tiek prognozēts, ka korupcijas un citas administratīvās problēmas, salīdzinot ar Viktora Juščenko prezidentūru, pieaugs.
Kādas pārmaiņas ārpolitikā sagaidāmas pēc vēlēšanām?
V.Janukovičs neturpinās virzību uz NATO. Tomēr viņš ir par iestāšanos ES. Problēma ir tajā, ka Eiropas līderi nespēj viņu normāli pieņemt, un tas šādus centienus visus viņa iespējamās prezidentūras garumā padarīs neefektīvus.
J.Timošenko ārpolitikā būtu «spēlētāja», un mēs varam sagaidīt interesantu politiku attiecībās ar galvenajiem politikas centriem ― ASV, ES un Krieviju. Kā viens, tā otrs uzvaras gadījumā veicinās iestāšanos ES.
Ar ko skaidrojama Gruzijas saasinātā interese par vēlēšanām, nosūtot 2042 novērotājus?
Mihailam Saakašvili nepārprotami ir skaidrs, ka V.Juščenko nepārvēlēs. Tomēr Gruzijai būtu pamatīgas nepatikšanas, ja par nākamo prezidentu kļūtu V.Janukovičs. Gruzija tad zaudētu jebkādu Ukrainas atbalstu, un varētu sekot pat nedraudzīga rīcība. (Reģionu partija iestājas par Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanu.)
Gruzijas prezidents nolēma palīdzēt J.Timošenko novērst vēlēšanu iznākumu falsifikāciju. Sev raksturīgajā enerģiskajā veidā viņš nolēma sūtīt pāri par 2000 novērotāju, no kuriem vairāk nekā puse atradīsies Doņeckas apgabalā, V.Janukoviča dzimtenē. Tā ir palīdzība J.Timošenko starptautisku novērotāju statusā.