Gan jau būs starp jums, lasītāji, arī kāds, kurš atceras, kā 1987. gadā Sarkanajā laukumā Maskavā ar savu lidmašīnīti veiksmīgi nosēdās avantūrists Matiass Rusts. Žēl, ka nav saglabājušies fotomirkļi no nākamā rīta komunistu politbiroja sēdes. Tos ģīmjus, sevišķi maršalu Sokolovu (toreiz PSRS aizsardzības ministrs), gan gribētos redzēt. Tomēr arī pats jaunais cilvēks Rusts vērtējams kā jefiņš. Ej nu zini, kas varēja notikt. Lidmašīnas sašaušana putekļos būtu tikai viens no drūmajiem scenārijiem.
Ej nu zini, kas varētu notikt, ja mūsu dienās Rīgā Ministru kabineta priekšā noplanētu grabošs krievu MIGs, kurš, zināmās filmas līdzībās, atvedis govi. Katrā ziņā pie Brīvības ielas 36 namdurvīm N reizes izspārdītā izstāde Maidana cilvēki vēl nav izraisījusi ne valdības krīzi un pat ne ārkārtas kabineta sēdi ar rūgto tablešu izrakstīšanu iekšlietu ministram. Gadījums tik dīvains, ka tur neizbēgami redz jefiņu ietekmi. No visām pusēm.
Izstādes mākslinieks Meļņikovs (lai būtu interesantāk - ASV pilsonis) blakus vīzijām, ka izstādes vieta kļūs par mīlnieku iecienītu satikšanās placīti, jau paspējis izpausties ar mudinājumu skapēt okupantus no Latvijas prom. Lopu vagonos.
Skaidrs, ka izstāde tūlīt ieinteresē šaurpieres jefiņus, kuri Kolorādo krāsas lenti lieto bikšu siksnas, kurpju auklu un tualetes papīra vietā. Poligons visfeinākais, riska gandrīz nekāda.
Mūsu Ārlietu ministrijas jefiņi savukārt īsti nezina, ko darīt. Tā kā apsveic lielisko performanci, tā kā norobežojas no okupantu transportēšanas. Budžets ar jau Saeimā, nebūs līdzekļu, un lopu vagonu iepirkums var aiziet garajā, līdzīgi pasažieru vilcienu mocībām.
Arī patriotiskie spēki, kuriem nu būtu jāapsveic lietu saukšana īstajos vārdos, ieņem īsti jefiņisku pozīciju. Patriots Dombrava gan sociālajos tīklos iebrēcas, ka izstādes postīšana nevar palikt bez sekām, bet vairāk arī neko. Vai tad vīriem, kuri līdz vidum kaili ziemas spelgonī kādreiz pie Saeimas stāvēja par Abreni, te nebūtu īstā vieta, kur brīvprātīgi pieteikties apsargos? Varētu ķert burlakus aiz riekstiem un dziesmotā pavadījumā nodot policijas gādīgajās rokās.
Labi, ka atminējāmies drošības struktūras. Dažādi policijas spēki jefiņu ansamblī iekļaujas pat bez konkursa. Pirmām kārtām jau ierindas lasītājs nekādi nesaprot, kā Ministru kabineta priekšā gan nakti, gan dien' bez īpašas piepūles iespējams lauzt un spārdīt. Tomēr spožākais jefiņisms nāk no Pašvaldības policijas priekšnieka Lūkasa puses. Nevarot tur neko izkontrolēt. Koki esot priekšā. Īsti Kongo džungļi. Jau dienā grūti, kur tad vēl naktī.
Galu galā Rīgas dome pievienojas jefiņu orģijām, lemjot nu jau neesošo izstādi slēgt.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Jefiņu performance, līdzīgi kā Matiasa Rusta lidojums, izgaismojusi būtisku trūkumu mūsu valsts un visa NATO aizsardzības sistēmā. Pie Ministru kabineta stratēģiskā vietā izaudzis mežs, kurš būtiski palielina provokāciju riskus. Mežs steidzīgi aizvācams, bet tad atkal nelaime. Klajā vietā būs vēl vieglāk nosēsties krievu grabošajam MIGam, kurš vedīs to govi. Vai citu dāvanu. Ko nu? Ministru kabineta džungļus pasludināt par nacionālo rezervātu, apjozt sētu un pieeju atļaut tikai zinātniekiem un pētniekiem. Vai esam droši, ka jefiņu starp viņiem nebūs?
*ļoti neatkarīgs konsultants