Ja pāri jumta dzegai karājas lāstekas un ietvi norobežo barjera vai sarkanbalta brīdinājuma lente, daudzi labāk izvēlēsies iet pa ielas braucamo daļu, tā pakļaujot sevi citām briesmām. Nav viegli būt gājējam! Bet tikpat grūti ir būt namīpašniekam un arī jumtu tīrītājam. Abi pēdējie ik brīdi skatās meteoroloģisko prognozi un zīlē - snigs vai nesnigs, cik daudz uzsnigs, kāda būs gaisa temperatūra. Namīpašnieks, bez šaubām, cer, ka sniega nebūs vai arī tas ātri nokusīs. Jumtu tīrītājam, kurš šo nodarbi izvēlējies par savu biznesu, vēlmes ir pavisam citas - lai tikai snieg un - jo vairāk, jo labāk.
Nav izdevīgs bizness
Oficiāli reģistrētu uzņēmumu, kas tikai un vienīgi tīra sniegu no jumtiem un likvidē lāstekas, ir nedaudz, daudz vairāk ir individuāla pakalpojuma - sniega tīrīšana no jumtiem - sludinājumi portālos.
«Tikai sniega tīrīšana no jumtiem nav izdevīgs bizness, jo Latvijā mēdz būt tādas ziemas, kad šis pakalpojums nemaz nav vajadzīgs - sniega maz, tas uzkrīt un tikpat ātri arī nokūst. Ja firma piedāvā tikai tādu pakalpojumu kā sniega un lāsteku tīrīšana no jumtiem, tad pastāvēt nevar. Uzņēmumam noteikti jābūt kādai blakus nodarbei, un tā var būt piemēram, telpu uzkopšana, pagalmu apsaimniekošana, zaru un koku zāģēšana,» tā pēc pieredzes zina stāstīt SIA Akvilon vadītājs Aleksejs Markins un piebilst, ka «prognozēt sniega daudzumu un temperatūru ir ļoti grūti, tāpēc mūsu uzņēmumā galvenokārt nodarbināti jumiķi, kuri nepieciešamības gadījumā arī var veikt jumta tīrīšanas darbus».
Pirms 19 gadiem SIA Falkors I.A.U. savu darbību sāka kā industriālā alpīnisma uzņēmums un bija viens no pirmajiem, kas ķērās pie sniega tīrīšanas no jumta. Primārais viņu sniegto pakalpojumu sarakstā bija logu mazgāšana un jumtu tīrīšana ziemā. Tagad industriālā alpīnisma jēdziens mainījies, un ar to tiek apzīmēta metode, kā piekļūt objektam. «Noteikti jābūt papildu specialitātei - tie ir vai nu jumiķi, vai krāsotāji, vai metinātāji. Jumta tīrīšana, starp citu, notiek arī citos gadalaikos, kad tas tiek mazgāts, tīrīts piesārņojums, putekļi, sūnas,» skaidro uzņēmuma Falkors I.A.U. vadītāja Santa Tamulevica, bet arī viņa uzskata, ka jumtu tīrīšana ir tikai papildu bizness paralēli citiem veicamajiem darbiem.
Konkurence ziemā liela
Šoziem jumtu tīrītāju brigādēm darba pagaidām nav daudz, jo «viss notiek» laika apstākļu ietekmē. Uzkritušais sniegs ātri nokūst. Tagad, lai arī snieg, sniegs ātri nokūst, tas nav sablietējies un jumtiem nerada papildu slodzi.
Ziemas sezonā konkurentu pastāvīgajiem jumtu tīrītājiem uzrodas ļoti daudz. Nopietnākas firmas gan cenšas līgumus ar namu apsaimniekotājiem noslēgt jau laikus, piesakoties konkursos.
S. Tamulevica smejas, ka viņas uzņēmums pats audzina savus konkurentus, jo ir izveidots profesionāls mācību centrs, kurā apmāca veikt darbus augstumā. «Daudzi, kuri pie mums mācījušies, atver savus uzņēmumus un darbojas patstāvīgi kā individuālā darba veicēji,» zina teikt Falkors I.A.U. vadītāja.
Pēc apmācības tiek izdota apliecība sertifikāts. Mācības ir ne tikai teorētiskas, īpaši uzmanība tiek pievērsta praktiskajām nodarbībām. «Svarīgi ir zināt, kā kāpt uz jumta, kā izmantot inventāru, kā sevi nodrošināt pret riskiem, kā draudu gadījumā glābt kolēģus,» uzskaita S.Tamulevica un turpina: «Tiek izstrādāti jauni normatīvie akti darbam augstumā un darba aizsardzības prasībām. Ir jau arī atšķirība - vai gribas labi sagatavotu speciālistu vai arī tikai cilvēku, kurš var uzrādīt apliecību par kursu beigšanu.»
Reālajā situācijā, kad jātīra jumts, bieži vien darbam tiek pieņemti entuziasti, kuriem nav bail no augstuma. Bet, pirmo reizi kāpjot uz jumta, bieži vien tiek pieļautas kļūdas, kas sliktākajā gadījumā var beigties ar savainojumu, bet labākajā - ar sabojātu jumtu.
Nereti, izvēloties jumta tīrītāju, galvenais nosacījums ir zemākā cena, neinteresējoties no profesionālā viedokļa, kā darbs tiks paveikts, un nekādas apliecības netiek prasītas uzrādīt, uzskata nozares eksperti, uzsverot, ka apliecības tomēr vajadzētu prasīt.
Valsts darba inspekcijas pārstāvis Aivis Vincevs informē, ka 2012. gada decembrī (viena sniegota mēneša laikā) seši cilvēki guvuši smagas traumas, kam par iemeslu bijusi paslīdēšana, pakrišana vai krišana no augstuma. S. Tamulevica uzskata, ka cietušo skaits ir gana liels, jo vēl jau noteikti esot arī nereģistrētie gadījumi. «Krišana no augstuma ir viens no izplatītākajiem negadījumiem. Risks, veicot darbus augstumā, ir liels,» uzsver Falkors I.A.U. vadītāja. Starp citu, atbildību jumtu tīrītāji uzņemas arī par teritoriju ap objektu, tāpēc jumta tīrīšanas brigādē jābūt vismaz trim cilvēkiem - diviem, kuri strādā uz jumta (noteikti pārī), un vienam, kurš dežurē uz ielas pie nama, brīdinot par darbiem, kas notiek uz jumta.
Izmanto pat urbi
Jumtu tīrīšanā jāzina, kādus instrumentus var izmantot un tieši kurā brīdī jumtu drīkst tīrīt.
«Ja ledus piesalis pie jumta, vispirms būtu jāpagaida labvēlīgāka gaisa temperatūra un darbs jādara dienā, nevis vakarā, kad uznāk sals. Jāprot izvēlēties darbarīkus - gumijas āmurus, plastmasas lāpstas. Ar metāla laužņiem jumts tiks sabojāts neatgriezeniski,» ar padomiem neskopojas S. Tamulevica.
«Mēs tīrām slīpos jumtus, plakano jumtu tīrīšanā nekādu iemaņu nevajag - tikai fizisku spēku,» situāciju raksturo A. Markins un pajoko, ka daudzie konkurenti, kas ziemā sevi pozicionējot kā jumtu tīrītāji, strādā viņiem par labu, jo pēc nekvalitatīvi paveiktas jumta tīrīšanas jumiķiem pavasarī darba pilnas rokas.
«Pirms pieciem gadiem dažas brigādes izmantoja pat urbjus, lai ātri atbrīvotos no ledus uz jumta. Jumti pēc neprofesionālas tīrīšanas izskatās kā siets. Mājas jumta tīrīšana maksā apmēram 300-400 latu, taču jumts vienmēr ir pēdējais, ko mājas saimnieki remontē. Pielāpa tikai,» uzskata A. Markins.