Otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē parlamenta Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidroja, ka attiecībā uz Reformu partijas un Nacionālās apvienības izvirzītās E. Krūmiņas tiesībām kandidēt ir trīs interpretācijas varianti. Pirmais - E. Krūmiņa, kura jau pilda otro VK padomes locekles termiņu, var tikt ievēlēta valsts kontrolieres amatā, jo tie esot divi atšķirīgi ierobežojumi.
Otrs viedoklis, kurš saskan arī ar tā sauktā Olšteina neatkarīgo deputātu sešnieka, kuri šo jautājumu aktualizēja, viedokli, ir, ka ierobežojums tikt ievēlētam uz vairāk nekā diviem termiņiem pēc kārtas attiecināms arī šajā gadījumā, jo arī Satversmē noteikts, ka Saeima ievēl valsts kontrolierus, nevis valsts kontrolieri, tātad valsts pamatlikuma tēvi uzskatījuši, ka valsts kontrolieris ir ne tikai VK vadītājs, bet arī VK padomes locekļi.
Trešais un negaidītākais viedoklis bijis - E. Krūmiņa kandidēt var, tikai ievēlēšanas gadījumā viņas pilnvaru termiņš beigtos jau šā gada maija vidū, kad būtu beidzies viņas otrais termiņš VK padomes locekles amatā. «Šobrīd nav galīgās atbildes, kura versija ir pareiza,» norādīja G. Kusiņš.
Uz sēdi bija ieradies arī VK padomes loceklis Aivars Ērglis, kurš aizstāvēja E. Krūmiņas tiesības kandidēt. Viņš arī citēja vēsturisko precedentu, kad pirmās Latvijas brīvvalsts laikā VK padomes loceklis Jānis Kaminskis pēc 10 gadu darba šajā amatā kļuva par valsts kontrolieri. Tomēr diez vai mūsdienu juristiem šis arguments šķitīs saistošs, jo J. Kaminska nokļūšana VK vadībā notika 1934. gadā jau pēc Kārļa Ulmaņa īstenotā valsts apvērsuma, kad Satversmes darbība bija apturēta.
Komisijas vadītāja Elīna Siliņa atzina - ja līdz trešdienas pēcpusdienai nebūs panākta skaidrība, ceturtdien paredzēto balsojumu par valsts kontrolieri varētu arī atlikt.