Kāpēc mantra, nevis, piemēram, latviešu tautasdziesma? Jaundarba aprakstā komponists saka: «Viss ir savstarpēji saistīts - katra elpas kustība vieno mūs ar kosmosu un apkārtējo pasauli. _Sat Nam_ nozīmē identitāti ar patību un ar sevi, visuma klātbūtni mūsos, sevis pilnīgu izprašanu. Skaņdarba formveide līdzinās rāgai, meditācijai, kura pamazām cenšas atbrīvoties no visa liekā un traucējošā. Mana vēlme līdzīgi kā rāgas uzbūvē ir ļaut klausītājam identificēties ar nemieru, lai no tā atbrīvotos.»
Sastapts šonedēļ, komponists gan atzīst: paša dotais skaņdarba apraksts «rada nedaudz maldīgu iespaidu. Tā drīzāk ir tiekšanās uz rāgas stāvokli, kad grimstam apcerē, iekšējā klusumā. Kas tad notiek cilvēka galvā? Esmu ievērojis, ka pilnīgs miers tur nemaz nevar iestāties, galvā jaucas un šaudās dažādas domas. Jo vairāk cenšamies tās apturēt, jo ar lielāku spēku tās gāžas pār mums, nesaistītas un haotiskas.» Komponists to izbaudījis, kopš aizrāvies ar jogu un mācījies meditēt. Skaņdarbu Sat Nam Dzenītis veidojis kā lēnu pāreju no domu agresijas un pārpludinātības uz pilnīgi meditatīvu stāvokli beigās. Virzība ir uz iekšējo mieru, taču pats «gabals ir diezgan agresīvs. Masīvs. Domāju - vai tik tas nenocels jumtu Cēsu Kultūras centrā?» - komponists jaundarbā izmantojis sev neparastas tembru krāsas - daudz sitaminstrumentu un pūšaminstrumentu, īpaši metāla. Atskaņas no tibetiešu skaļajām taurēm un dziedājumiem.
Pirmatskaņojums iekļauts koncertā, kura nosaukums Jozefs Haidns un Andris Veismanis vispirms atsauc atmiņā zināmo anekdoti par to, kā aug mūziķis. Studiju gados jauniem ģēnijiem ir raksturīgi saukt: «Es, tikai es!» Augstskolu beigušos jau dzird sakām: «Es un Bēthovens.» Vēlāk jau - «Bēthovens un es», līdz beidzot daudzināšanas cienīgs šķiet tikai Bēthovens. Programmas nosaukums vēsta, ka koncertā skanēs arī Vīnes klasicisma pamatlicēja Jozefa Haidna 101.simfonija Pulkstenis, kuru tā iesauca otrajā daļā imitētā pulksteņtikšķa dēļ. Īpašais viesis Sanktpēterburgas pianists Antons Ļahovskis, kurš pēc uzvaras Jāzepa Vītola Starptautiskajā pianistu konkursā 2008.gada oktobrī jau paspējis kļūt par Latvijas publikas mīluli, atskaņos dzīvespriecīgāko un saulaināko no ievērojamā XX gs. Krievijas komponista Sergeja Prokofjeva klavierkoncertiem - Nr.3.