A. Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe min, ka uzņēmumā sistemātiski nav ievērots likums, kas pagājušajā gadā regulēja valsts un pašvaldībā strādājošo atlīdzību. Pērn piemaksas darbiniekiem dažkārt pat trīskārtīgi pārsniegušas pamatalgu, un to izmaksāšanas nepieciešamība nav skaidra. RN kasē glabā ievērojamus skaidras naudas uzkrājumus - ap 80 tūkstošiem latu -, kuru izcelsme un izlietojums nav izkontrolējams. Revīzijas laikā uzņēmuma vadība nav sniegusi pārvaldei visus nepieciešamos dokumentus.
«Lācis ir nepienācīgā kārtā pildījis savus pienākumus, kavējis revīzijas veikšanu un pieļāvis pārkāpumus uzņēmuma saimnieciskajā darbā. Viņš ir zaudējis kapitāldaļu turētāja uzticību,» skaidro Ģ. Dripe. Neoficiāli izskanējušo informāciju par strīdu starp A. Šleseru un A. Lāci viņš nekomentē. Ar A. Lāci Dienai trešdien neizdevās sazināties.
Viņa vietā uzņēmuma valdē par priekšsēdētāju iecelts domes Īpašuma departamenta direktors Kārlis Kavacs, kurš strādās amatu apvienošanas kārtībā. Valdē amatu saglabā bijušais vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC). K. Kavacs pašvaldībā sāka strādāt mēra Gundara Bojāra (LPP/LC) laikā. Vairākus gadus viņš vadīja Finanšu departamentu, bija Dienvidu tilta finansēšanas modeļa līdzautors. 2006.gadā viņš nopelnīja miljonu, pārdodot zemes gabalu Mežaparkā savam māsasdēlam. Pirms diviem gadiem viņš to bija nopircis 17 reižu lētāk. 2008. gadā K. Kavacs sāka vadīt Īpašuma departamentu, par ko politiski atbild LPP/LC.
Ar 54,4 miljonus latu lielu pamatkapitālu RN ir trešais lielākais pašvaldības uzņēmums. Dienai zināms, ka tam ir vairāku miljonu uzkrājumi.
Diena šonedēļ rakstīja, ka A. Lāča nomaiņa satraukusi uzņēmuma darbiniekus un sabiedrībā pazīstamus cilvēkus.